Ar Senāta 2024. gada 17. septembra lēmumu lietā Nr.11905016016 atstāts negrozīts Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 9. maija notiesājošs spriedums un noraidīta aizstāvja kasācijas sūdzība lietā, kurā apsūdzētais vīrietis sniedza apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktām personām.
Pirmstiesas kriminālprocesā Rietumzemgales prokuratūras prokurors apsūdzēja kādu vīrieti par to, ka viņš sniedza apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktām amatpersonām, šo ziņojumu nosūtot Ministru prezidentam, ģenerālprokuroram, tiesībsargam, Valsts kontrolierim un SIA “Latvijas Televīzija” žurnālistam.
Apsūdzētais nosūtītajā ziņojumā norādīja apzināti nepatiesas ziņas par to, ka noteiktas amatpersonas izmantoja kādu kriminālprocesu personiskiem mērķiem un organizētā grupā no muitas amatpersonām izspieda naudu, zinot, ka minētie fakti neatbilst īstenībai.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais tika attaisnots, par ko Rietumzemgales prokuratūras prokurors iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt kā nelikumīgu un taisīt lietā notiesājošu spriedumu.
Ar Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 9. maija spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 150 stundām, tāpat ar šo apgabaltiesas spriedumu tika apmierināta cietušā pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.
Izskatot lietu kasācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pamatoti nonākusi secinājuma par noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju esamību apsūdzētā darbībās. Līdz ar to, ka Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, šis notiesājošais spriedums š.g. 17. septembrī stājies likumīgā spēkā
Senāts norāda, ka no krimināltiesību doktrīnas un judikatūras secināms, ka apzināti nepatiess ziņojums apdraud jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses, kas var būt izteikts iesnieguma, pieteikuma, sūdzības vai citā formā nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret konkrēto personu, kaut gan patiesībā minētā persona nav izdarījusi ziņojumā norādīto noziedzīgo nodarījumu. Tāpat Senāts secina, ka nav izšķirošas nozīmes faktam, vai ziņojums iesniegts parakstīts vai anonīmi, jo nepatiesās ziņas ir pamats pārbaudes uzsākšanai, kas apdraud jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses.
Senāts atzīst, ka apsūdzētā apzinātās darbības cietušajam ir nodarījušas būtisku personisku morālu kaitējumu, proti, morālu aizskārumu, jo tikusi grauta cietušā profesionālā un cilvēciskā reputācija, cietušais ticis diskreditēts un nomelnots gan Latvijas Republikas augstāko amatpersonu, gan valsts sabiedrības priekšā, ka par cietušo ticis radīts priekšstats, ka viņš ir korumpēts un negodīgs, ka šīs darbības radījušas cietušajam emocionālus pārdzīvojumus un izraisījušas morālas ciešanas.