Lai iedzīvotājiem būtu pieejami ērti un moderni veidi, kā paust savu viedokli, iniciatīvas un iesaistīties lēmumu izstrādes un pieņemšanas stadijās, Valsts kanceleja ir izstrādājusi jaunu regulējumu valsts iestādēm par sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Jaunais regulējums veido ne tikai nepieciešamo juridisko bāzi, bet vēl vairāk motivē valsts iestādes izmantot daudzveidīgus rīkus un metodes sabiedrības iesaistei, īpaši uzrunājot tieši tās sabiedrības grupas, kuras skar attiecīgais jautājums. Vēl viena būtiska izmaiņa ir obligāta atgriezeniskās saites nodrošināšana jeb iesaistīto pušu informēšana par to, kuras no apspriestajām idejām, iniciatīvām vai rīcības soļiem būs iespējams realizēt.
Sabiedrības līdzdalības regulējums, kuru otrdien, 15. oktobrī, apstiprināja Ministru kabinetā, veicinās arī lielāku atklātību un caurskatāmību, stiprinās demokrātiju un palielinās iedzīvotāju uzticību valsts institūcijām. Tas paredz vairākus būtiskus uzlabojumus pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām valsts un pašvaldību attīstības plānošanas procesos.
“Latvijas cilvēku vēlme kopt un lolot valsti, kādā dzīvojam, ir apsveicama un tieši mums publiskajā pārvaldē jābūt pirmajiem, kas pasniedz roku sadarbībai, lai pēc iespējas labāk izprastu iedzīvotāju vajadzības un kopīgi rastu labākos risinājumus. Turpmāk iestādēm būs pieejami vairāk un modernāki veidi sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanā un es novēlu tos pilnvērtīgi izmantot. Godīgas, uz sadarbību balstītas attiecības starp iedzīvotājiem un publisko pārvaldi uzlabos lēmumus un stiprinās uzticēšanos,” uzsver Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
TAP portāls kā centrālā platforma līdzdalībai
Regulējumā ir nostiprināts, ka sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanā tiešajā valsts pārvaldē centrāla loma ir TAP portālam, kas ir galvenā platforma visu attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādei, līdzdalības iespēju nodrošināšanai, saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm un gala lēmuma pieņemšanai.
Plašākas sabiedrības līdzdalības iespējas būtiskos jautājumos
Līdzdalības iespējas turpmāk tiks nodrošinātas ne tikai attīstības plānošanā un tiesību aktu projektu izstrādē, bet arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās, tostarp reformu un publiskā finansējuma plānošanā. Būtiski, ka publiskās pārvaldes iestādēm, organizējot līdzdalību, pēc iespējas ir jāņem vērā sabiedrības vajadzības. Piemēram, informācija par apspriežamajiem jautājumiem jāsniedz ievērojot vieglās valodas principus, jānodrošina iespēja piedalīties attālināti, jāorganizē apspriedes tuvāk mērķa grupām un jāpalīdz tiem, kam trūkst digitālo prasmju. Vienlaikus plānots noteikt rīcību situācijā, kad sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama. Šādā gadījumā iestādei jāsniedz publiski pieejams skaidrojums.
Mērķtiecīga komunikācija ar sabiedrību
Jaunajā regulējumā īpaši tiek uzsvērta mērķtiecīgas komunikācijas nozīme ar konkrētām sabiedrības grupām, lai tās savlaicīgi informētu par iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tieši skar šīs grupas.
Obligāta atgriezeniskā saite
Iestādēm būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti sabiedrības pārstāvjiem par to izteiktajiem priekšlikumiem un vienlaikus informēt par turpmākajām iespējām iesaistīties, kā arī aktualizēt informāciju par līdzdalības procesa rezultātiem katrā projekta virzības posmā.
Jauni līdzdalības formāti
Līdz ar jaunajiem MK noteikumiem tiks paplašināti sabiedrības iesaistes veidi, paredzot iespēju izmantot ne tikai jau zināmas līdzdalības metodes, bet arī iespēju praktizēt mūsdienīgus iesaistes formātus. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs piedalīties apspriedēs un publiskajās apspriešanās. Vienlaikus radīta iespēja izmantot domnīcas, deliberatīvo metodi, dialoga apļus un citas inovatīvas līdzdalības metodes. Noteikumos nostiprināta iespēja organizēt tikšanās ar sabiedrības pārstāvjiem, izmantojot attālinātas dalības formātu, kas padara līdzdalību pieejamāku un elastīgāku, piemēram, iedzīvotājiem Latvijas reģionos.
Jauna iespēja – pieprasīt līdzdalības procesu
Līdz šim sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanu attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā iniciēja atbildīgā publiskās pārvaldes institūcija. Tomēr nereti aktīva sabiedrības iesaiste tiek uzsākta pēc sabiedrības pārstāvju iniciatīvas. Sabiedrības pārstāvjiem turpmāk būs tiesības iesniegt ierosinājumus, ja līdzdalība kādā konkrētā procesā nav nodrošināta.
Plašāka piekļuve konsultatīvajām un uzraudzības padomēm
Sabiedrības pārstāvjiem tiks nodrošināta iespēja aktīvāk piedalīties publiskās pārvaldes institūciju konsultatīvajās un uzraudzības padomēs, uzlabojot atklātību par šo padomju sastāvu un darbību.
Minimālais apspriešanas termiņš
Izmaiņas notikušas attiecībā uz publiskās apspriešanas termiņu. Attīstības plānošanas dokumentiem tas būs vismaz 30 dienas, bet normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas, nodrošinot pietiekamu laiku sabiedrības iesaistei. Termiņi salāgoti ar citos normatīvajos aktos noteikto, piemēram, saskaņā ar Pašvaldību likumu pašvaldību saistošo noteikumu projektiem jānodrošina vismaz 14 dienas ilga publiskā apspriešana.
Jaunā sabiedrības līdzdalības kārtība balstās starptautiskajās tendencēs par inovatīvām un mūsdienīgām metodēm, kas paredz plašāku un padziļinātāku mērķa grupu iesaisti, piemēram, iedzīvotāju asamblejas, dizaina sprinti un citas metodes. Šādas pieejas tiek izmantotas daudzās valstīs, lai nodrošinātu iekļaujošāku un jēgpilnāku sabiedrības iesaisti.
2023. gada 12. decembrī Eiropas Komisija apstiprināja ieteikumus par pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanas un efektīvas līdzdalības veicināšanu valsts politikas veidošanas procesos. Pieņemot noteikumu projektu, Latvija būs aktualizējusi normatīvo ietvaru atbilstoši minētajos ieteikumos noteiktajam.
Sabiedrības līdzdalība valdības un pašvaldību lēmumos ir būtiska, jo tā veicina atklātību, demokrātisko procesu stiprināšanu un uzticēšanos valsts institūcijām. Tas īpaši tika uzsvērts OECD pētījuma par uzticēšanos rezultātu prezentācijā 2024. gada jūlijā. Iedzīvotāju līdzdalība nodrošina, ka lēmumi labāk atbilst sabiedrības vajadzībām un interesēm, jo tie balstās uz dažādu grupu viedokļiem un pieredzēm. Aktīva iesaiste palīdz uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti, padarot politikas veidošanu caurskatāmāku un iekļaujošāku, kas savukārt veicina lielāku atbildību un vairo sabiedrības uzticību pieņemtajiem lēmumiem.
Lai gan pēc OECD pētījuma 2023. gadā salīdzinoši ar 2021. gadu Latvijā sabiedrības uzticēšanās valdībai ir augusi par 4 %, tā aizvien ir zemāka salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīm. Jauno MK noteikumu īstenošana pēc būtības, izmantojot piedāvātās plašās iespējas, varētu būt solis pozitīvā virzienā, kā vairot uzticēšanos valsts pārvaldei.
