2024. gada 17.-18. oktobrī Hāgā norisinājās ikgadējais, nu jau astoņpadsmitais, ģenerālprokuroru Konsultatīvais forums, uz kuru bija devies arī ģenerālprokurors Juris Stukāns un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko. Sanāksmi organizēja Eirojusts, un tajā ģenerālprokurori no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm diskutēja par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un cīņas pret lielākajiem organizētajiem noziedzīgajiem tīkliem pastiprināšanu, tostarp arī par efektīvāku sodu izpildi. Tāpat sanāksmes dalībnieki dalījās pārdomās par to, kā uzlabot savstarpējo sadarbību un veiksmīgāk apmainīties ar labākās prakses piemēriem.
Ikgadējo forumu kopīgi vada ģenerālprokurori, kuru pārstāvētās valstis gada ietvaros ir prezidējošās valstis ES Padomē. Pagājušajā mēnesī Eirojusts atklāja jauno Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu cīņai pret organizēto noziedzību (European Judicial Organised Crime Network - EJOCN). EJOCN izveide bija viena no Beļģijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm 2024. gada pirmajā pusē. Šī brīža Ungārijas prezidentūras ES Padomē prioritātes ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un ar tiem saistīto noziegumu straujā pieauguma kontrole kibertelpā.
Ungārijas ģenerālprokurors Pēters Polts (Péter Polt) sacīja: “Intelektuālā īpašuma noziegumu jomu ārkārtīgi skārusi informācijas tehnoloģiju straujā attīstība pēdējo desmitgažu laikā. Līdz ar to valstu robežas ir zaudējušas savu nozīmi intelektuālā īpašuma pārkāpumos, savukārt darbības veidi ir kļuvuši daudzveidīgi. Civiltiesību un krimināltiesību normām ir jāveido saskaņota sistēma arī starptautiskajā kontekstā, vienlaikus ņemot vērā nacionālo tiesību sistēmu īpatnības.”
Pārstāvot Beļģiju, Gentes ģenerālprokurors Ervins Dernikūrs (Erwin Dernicourt) norādīja: “Šajā Konsultatīvajā forumā ES dalībvalstu prokurori apsprieda iespējas, ko piedāvā jaunais specializēto prokuroru tīkls EJOCN. Šis tīkls būs struktūra ar praktisku pieeju, kas atbalstīs prokurorus no visas ES viņu ikdienas darbā, apmainoties ar paraugpraksi un informāciju par jaunākajām tendencēm organizētās noziedzības jomā. Tīkls patiesi stiprinās tiesisko pieeju cīņai pret organizēto noziedzību, pirmajos gados koncentrējoties uz ar narkotikām saistīto organizēto noziedzību ostās un loģistikas centros.”
“Laikā, kad ir ļoti nepieciešams pastiprināt cīņu pret organizēto noziedzību, Eirojusts ar prieku uzņem ikgadējo Konsultatīvo forumu, kurā pulcējas visu ES dalībvalstu ģenerālprokurori un citas prokuratūru amatpersonas. Mūsu kopīgā apņemšanās apkarot organizēto noziedzību un stiprināt tiesu sadarbību starp partnervalstīm ārpus ES, ir ļoti svarīga. Ar ciešāku sadarbību un koordinētu rīcību kopā mēs veidojam spēcīgāku un drošāku Eiropu,” uzsvēra Eirojusta prezidents Ladislavs Hamrans (Ladislav Hamran)
Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits ir strauji pieaudzis. Eirojustā lietu skaits par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēdējo trīs gadu laikā ir vairāk nekā dubultojies. Šie pārkāpumi rada lielas bažas legāli strādājošiem uzņēmumiem. Zīmolu un logotipu nelikumīga izmantošana grauj dizaineru un ražotāju ekonomisko stāvokli un reputāciju. Turklāt tiešsaistes pirātisms, nesankcionēti lejupielādējot produktus un pakalpojumus, kaitē radošajai nozarei ES. Tas tiek darīts, piemēram, nelegāli straumējot un izplatot televīzijas programmas, filmas un sporta pārraides. Tas kaitē ne tikai dizaineriem, programmu un filmu veidotājiem, bet arī raidorganizācijām un straumēšanas platformām, kas maksā autortiesības. Tas kaitē pat amatieru un jaunatnes sportam, kas gūst daļēju labumu no ienākumiem par tiesībām translēt sporta sacensības.
Šis nozieguma veids rada arī riskus sabiedrības veselībai, jo bieži vien tiek ražotas viltotas patēriņa preces, piemēram, zāles, rotaļlietas, elektroniskās iekārtas un pat automašīnu detaļas, kas neatbilst drošības prasībām. Tiešsaistes un cita veida pirātisms bieži noved arī pie naudas atmazgāšanas.
Sodu līmeņi un tiesību akti attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām ES atšķiras. Vienotu kritēriju zaudējumu novērtēšanai starp dalībvalstīm noteikšana varētu stiprināt prokuroru darbu. Konsultatīvajā forumā īpaša uzmanība tika pievērsta tieši šim aspektam.
Otra galvenā tēma forumā bija EJOCN izveide, jo 76% noziedzīgo grupējumu ES darbojas divās līdz septiņās valstīs, un peļņa no šo grupējumu veiktajām pretlikumīgajām darbībām gadā tiek lēsta aptuveni 139 miljardu eiro apmērā. Lai likvidētu šīs grupas, ir nepieciešama starptautiska pieeja, kas ir ātra un elastīga un kas var pielāgoties pastāvīgi mainīgajām noziedzības tendencēm. EJOCN koncentrēsies uz augsta riska noziedzīgo tīklu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumiem. Tas ļaus prokuroriem risināt atkārtotas juridiskas problēmas un apzināt jaunas, praktiskas sadarbības iespējas.
Ģenerālprokurori apsprieda, kā palielināt informācijas apmaiņu un šīs apmaiņas ātrumu, kas ir būtiski, lai cīnītos pret visā pasaulē funkcionējošiem noziedzīgiem tīkliem. Turklāt viņi pētīja šifrētu saziņas rīku izmantošanu un datu aizsardzības jautājumus saistībā ar organizēto noziedzību.