Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz atvieglot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī pilnveidot piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procedūru. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu.
Likumprojekts paredz pilnībā atteikties no šobrīd spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām līdz 7500 euro un noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" - 25 000 euro apmērā.
Vienlaikus izmaiņas paredz arī daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, kas vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu. Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei. Līdz ar to parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nebūs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.
Likumprojektā vienlaikus paredzēts būtiski uzlabot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūru. Kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu. Turpmāk brīdinājums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai). Sūtījuma neizņemšana nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Paredzams, ka izmaiņu rezultātā mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo, piemērojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai. Tālab arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.
Plašāk ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" iespējams iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Norādāms, ka likumprojektā ietvertas arī tiesību normas, kas vienlaikus izpilda Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01.
