Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Tiesu ekspertu padomes lēmumu, ar kuru pieteicējai izbeigta tiesu ekspertes sertifikāta darbība. Senāts iepriekš bija vērsies Satversmes tiesā, jo secināja, ka lietā piemērojamā tiesību norma nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras aizsargā Latvijas Republikas Satversme.
Nododot lietu jaunai izskatīšanai, apgabaltiesai, iesaistot iestādi, jānoskaidro attiecīgie faktiskie apstākļi un jāvērtē individuālie riski saistībā ar pieteicējas atrašanos tiesu eksperta amatā, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā (Nr. 2023-47-01) ietvertās atziņas.
Izskatāmajā lietā bija konstatēts, ka laikā, kad veikts nodarījums un pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu, pieteicējai bija 24 gadi. Kopš nodarījuma izdarīšanas pagājuši gandrīz divdesmit gadi. Tiesai izskatāmajā lietā nav ziņu, ka pieteicēja pēc nodarījuma 2004. gadā būtu pieļāvusi jaunus tiesību pārkāpumus, ne veicot amata pienākumus, ne ārpus amata pienākumu izpildes. Pieteicēja tiesu eksperta amatu pilda no 2006.gada, tas ir, vairāk kā desmit gadus. Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde ir norādījusi, ka pieteicēja atbildīgi un kvalitatīvi pilda savus amata pienākumus, par viņas darbu nav saņemtas pretenzijas, pieteicēja disciplināri nav sodīta. Tāpat, ņemot vērā pieteicējas profesionālās spējas, Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde arī ieteikusi kompleksi resertificēt pieteicēju specialitātēs.
Tiesu ekspertu padomes lēmums bija pamatots ar to, ka saskaņā ar Tiesu ekspertu likuma 6.panta trešās daļas 5. punktu par tiesu eksperta kandidātu nevar būt persona, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Senāts spriedumā norāda, ka tieši individuāls vērtējums, kurā tiktu ņemts vērā gan nodarījuma smagums, gan nereabilitējošie apstākļi, gan arī laiks, kas pagājis pēc nodarījuma, un pašas personas attieksme un uzvedība pēc nodarījuma izdarīšanas, var būt viens no līdzekļiem, ar kuriem personas pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk.
Senāta kompetencē nav lietas faktisko apstākļu pārbaude un vērtēšana, tādējādi lietas apstākļu, kas attiecas uz pieteicējas nodarījumu, laiku, kas pagājis kopš nodarījuma, pieteicējas uzvedību pēc nodarījuma izdarīšanas u.c., pārbaude un vērtēšana ir apelācijas instances tiesas kompetencē.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-17/2025 (A420111221)