“Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām,” jau par klasiku kļuvis Mazā Prinča teiktais. Ja apnīk cilvēks, var pagriezt muguru un aiziet, bet, kas notiek ar mazu kaķēnu vai suni? Notiek prātam neaptverama nežēlība. Dzīvnieki brutālā veidā tiek noslepkavoti – slīcināti, sisti, kārti un dzīvi aprakti. Lasot tiesas spriedumus, grūti noticēt, ka šādas zvērības paveikuši cilvēki.
Nepatikā pret suni apsūdzētais paņēma nūju un bez iemesla, tīši vairākas reizes iesita pa galvu, kā dēļ suns nomira. Pēc tam viņš dzīvnieka ķermeni ievietoja auduma maisā, aizveda uz mežu un apraka.
Sieviete uzkūdīja citu personu cietsirdīgi izturēties pret dzīvnieku, un suns gāja bojā. Apsūdzētā pamudināja noslīcināt viņas aprūpē nodoto suni. Varmāka ielika suni maisā, iegremdēja vannā ar ūdeni un turēja zem ūdens tik ilgi, kamēr iestājās viņa nāve.
Būdams alkohola reibumā, vīrietis savas mājas pagalmā ieraudzīja svešu suni un par to saniknojās. Paņēma nelikumīgi glabāto šaujamieroci un šāva sunim, tēmējot labajā sānā. Suns iekaucās un aizskrēja aiz šķūnīša, kur vēlāk tika atrasts beigts. Nāve iestājās no noasiņošanas, kas radās aknu un plaušu asinsvadu plīsumu dēļ no izšautās lodes.
Apsūdzētais tīši vēlējās nodarīt miesas bojājumus bezsaimnieka kaķim, uzrīdot savu bulterjera šķirnes suni bez uzpurņa. Viņš sunim deva komandu uzbrukt. Pēc uzrīdīšanas suns ielīda kaķu mājā, satvēra kaķi un sāka to plosīt. Suņa saimnieks noskatījās, kā kaķis tiek sakropļots, bet neko nedarīja, lai to pārtrauktu. Tikai pēc tam, kad notikuma vietā ieradās cita persona un iesaistījās, suņa saimnieks aiz pavadas pavilka suni, satvēra to un deva komandu atlaist kaķi, kuram jau bija nodarīti smagi miesas bojājumi.
Lietojot pneimatisko šauteni ar tēmēkli, kāds vīrietis mērķēja žagatai un izšāva. Bet kādam citam nepatika vairākas kokā sēdošās vārnas, kuras viņš nošāva. No gūtajām traumām putni gāja bojā.
Kādas mājas saimnieks, redzot svešu suni tuvojoties viņa vistām, satvēra suni un sāka sist. Pēc tam cietsirdīgais vīrietis dzīvnieku pacēla aiz kakla siksnas un turēja tik ilgi, kamēr suns pārstāja elpot.
Saimnieks, sadusmojies par to, ka viņa suns sagrauzis apavus, paņēma nazi un sadūra dzīvnieku, kā arī vairākas reizes sita ar metāla stieni. No gūtajiem ievainojumiem suns nomira.
Divi vīrieši vienojās nonāvēt 5 gadus vecu suni. Viens satvēra viņu un piespieda pie grīdas, lai ierobežotu dzīvnieka pretošanos, otrs vairākas reizes dūra. Ievainotajam dzīvniekam izdevās izrauties, viņš bailēs skraidīja pa istabu un mēģināja izlekt pa logu, bet tas neizdevās, jo uz palodzes tika notverts. Cietsirdīgie vīrieši tomēr pabeidza iesākto.
Būdams alkohola reibumā, pēc konflikta ar draudzeni, dusmās pacēla savu 2 mēnešus veco kaķēnu aiz astes un sita pret cietu virsmu, pēc tam izmeta viņu pa logu. Mazais dzīvnieks no gūtajām traumām mira.
Kāds pārdeva leopardu par 15 000 eiro. Lai padarītu savvaļas dzīvnieku mazāk bīstamu, apsūdzētais nolēma veikt dzīvnieka nagu amputāciju, viņš uzrunāja pazīstamu veterinārārstu, kurš piekrita to darīt. Veicot šādu manipulāciju, tika ietekmēta dzīvnieka veselība, labturība, aizsardzība, tostarp leopards vairs nevar pilnībā izpaust savu dabisko uzvedību, zūd piemītošā aizsargreakcija, nevar veikt atbilstošu satveršanas funkciju un ir radītas citas traumas, kas negatīvi ietekmē dzīvnieka veselību, reproduktīvās spējas un samazina dzīves ilgumu. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt, vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus.
Kopīgas alkohola lietošanas laikā viens apsūdzētais izklāstīja ideju savam draugam par viņa 3 kucēnu noslīcināšanu un pamudināja iesaistīties tajā. Abi ielaida kucēnus mājā, tad iebāza katra galvu tualetes uzpildes tvertnes ūdenī un turēja tik ilgi, līdz iestājās nāve. Mirstīgās atliekas ielika virsjakā un pēc tam maisā.
Līdzīgs liktenis piemeklēja vēl kādus kucēnus. Apsūdzētie vienojās viņus noslīcināt. Ielika katru savā maisā, ievietoja akmeņus un dzīvniekus iemeta piemājas dīķī, kur kucēni noslīka.
Bez jebkāda iemesla vīrietis žņaudza savu suni, paceļot viņu aiz kakla siksnas, tādējādi radot mokošas sāpes un smakšanu. Pēc tam atlaida dzīvnieku un, redzot, ka viņš vēl dzīvs, turpināja nežēlību, sitot pa galvu. Nepārliecinoties, ka suns gājis bojā, apraka viņu, atstājot ārā purniņu. Kāda sieviete, pamanījusi suni, izraka viņu. Izsauktā veterinārārste konstatēja, ka glābt suņa dzīvību nav iespējams un, lai pārtrauktu ciešanas un mocības, pieņēma lēmumu par dzīvnieka eitanāziju.
Saimnieks izlēma nonāvēt savu suni to pakarot, jo uzskatīja, ka dzīvnieks pārāk daudz ēd. Vīrietis paņēma veļas auklu, izveidoja cilpu un suni aizveda uz notekgrāvi. Līdzpaņemto auklu pārmeta pār koka zaru, uzlika sunim kaklā cilpu, vilka auklu līdz dzīvnieka ķepas atrāvās no zemes un suns nomira.
Tiesa visos gadījumos apsūdzēto vainu atzina par pierādītu un piemēroja atbilstošus sodus.
Psihoterapijas speciāliste Iveta Upeniece uzskata, ka nežēlība un vardarbība pret dzīvniekiem visbiežāk norāda uz dziļākiem psiholoģiskiem traucējumiem. Tiem sākoties agrīnā vecumā, tas var norādīt par iespējamu turpmāku vardarbību, antisociālām un sadistiskām personības iezīmēm. To visbiežāk ietekmē dažādi faktori.
“Tā var būt iedzimtība. Cilvēkam ir stipri samazināta aktivitāte ar empātiju saistītu smadzeņu reģionos. Ir izmainīta emociju kontroles centra funkcija, kas ietekmē emociju apstrādi, un anomāla psiholoģiskā apbalvojuma un pozitīvā pastiprinājuma apstrāde, reaģējot uz agresīvām un vardarbīgām darbībām. Traucētu empātijas attīstību var ietekmēt arī agrīnie vides (ģimenes) faktori, piemēram, piedzīvotā vardarbība. Tāpat vardarbību pret dzīvniekiem veicina cilvēka vāja impulsu kontrole un izkropļota izpratne par kontroli un varu. No Junga analītiskās psiholoģijas perspektīvas raugoties, kādam, kurš kādreiz ir piedzīvojis vardarbību, pastāv risks arī pašam kļūt par varmāku. Nespējot transformēt un pārstrādāt savas traumas, šis indivīds projicē savu ievainoto daļu uz citiem un ievaino tos tāpat kā kādreiz ir ticis ievainots pats. Šādi viņš nogalina to beznosacījuma mīlestības pilno daļu, ko nekad nav izjutis pret sevi.
Personības attīstība kļūst gandrīz neiespējama, jo, lai attīstītos, ir nepieciešama empātija gan pret sevi, gan citiem, arī dzīvniekiem. Indivīds, kurš iestrēdzis destruktīvos modeļos, nespēj veidot piesaisti citiem, sevišķi dzīvniekiem, un psiholoģiski attīstīties. Kad kāds ar antisociāla rakstura traucējumiem vai personības iezīmēm uzbrūk dzīvniekam, viņš neapzināti uzbrūk tieši tām savām daļām, kuras iepriekš ir cietušas, nav bijušas nekā vērtas vecāku vai citu autoritāšu acīs un kuras savulaik ir tikušas iznīcinātas. Tagad tās ir apspiestas un noliegtas. Persona projicē savu “ēnu”, kas to pilnībā ir pārņēmusi savā varā, uz nevainīgu dzīvnieku, lai izreaģētu iepriekš piedzīvoto bezpalīdzības un baiļu pieredzi, dominējot pār vājāku būtni. Šādi vardarbība kļūst par paša netransformētas traumas atkārtošanu ar varmāku agresora lomā.
Suns kolektīvajā bezapziņā ieņem īpašu nozīmi kā lojalitātes, uzticības, drošības, robežu, beznosacījuma mīlestības un pozitīvas attieksmes simbols. Dzīvnieki simboliski pārstāv cilvēka instinktīvo daļu, kas kalpo kā tilts starp apziņu un bezapziņu veselīgā, psiholoģiskā attīstībā. Dzīvnieku spēja piedāvāt beznosacījuma mīlestību un pieņemšanu apdraud antisociālās personības aizsardzības struktūras, izraisot uzbrukumu. Tas simboliski pārstāv indivīda mēģinājumu iznīcināt savu spēju pieķerties, lai netiktu ievainots,” stāsta Iveta Upeniece.
Uzziņai
2024. gadā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kuri pastiprina kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un viņu spīdzināšanu. Tagad par šādu rīcību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Bet, ja noziegums izdarīts publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
