Pēdējos gados prokuratūras resursi koncentrēti tādiem prioritāriem darbības virzieniem kā kriminālprocesa īstenošanai par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) apkarošanā, noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, un noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana ir nemainīga prokuratūras darba prioritāte
NILL apkarošanas kvalitāte un efektivitāte jau vairākus gadus bijusi gan prokuratūras, gan arī citu kompetento iestāžu darbības prioritāte.
Turpinot 2023. gadā iesākto, ģenerālprokurors 2024. gada 22. jūlijā izdeva rīkojumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanas prioritizēšanu”. Rīkojums izstrādāts, ņemot vērā NILL būtiski negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas tautsaimniecības attīstību un ekonomisko stabilitāti kopumā, kā arī nolūkā nodrošināt NILL izmeklēšanas prioritizēšanu, savlaicīgu un kvalitatīvu izmeklēšanas uzraudzību, lai tādējādi panāktu ātru, ekonomisku un efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu kriminālprocesos par NILL.
2024. gadā kopā uzsākti 183 kriminālprocesi (2023. gadā – 236 kriminālprocesi), kuros izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija noteikta pēc Krimināllikuma (KL) 195. panta, t. i., par NILL. Kriminālvajāšanas uzsākšanai saņemto procesu skaits prokuratūrā pieaudzis no 95 kriminālprocesiem 2022. gadā līdz 124 kriminālprocesiem 2024. gadā, tādējādi norādot uz efektīvāku izmeklēšanu un prokuroru veikto izmeklēšanas uzraudzību. Tiesai nodoto krimināllietu skaits 2024. gadā pieaudzis, sasniedzot 107 tiesai nodotās lietas (2023. gadā – 91 krimināllieta). Neskatoties uz to, ka samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits, izmeklēšanas kvalitāte, procesu virzība kriminālvajāšanas uzsākšanai un krimināllietu nodošana tiesai uzlabojusies, liecinot ne vien par efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, bet arī iesaistīto iestāžu resursu izmantošanu un prioritāšu pārorientēšanu uz sarežģītākiem un juridiski nozīmīgākiem kriminālprocesiem. Tāpat kriminālprocesu kvalitatīvā virzība sekmē tiesvedības efektivitāti, nodrošinot, ka tiesai tiek nodotas lietas ar pietiekamu pierādījumu kopumu, kas, savukārt, veicina tiesu sistēmas noslodzes optimizāciju un ātrāku tiesas nolēmumu pieņemšanu.
Prokurora pozīcija soda noteikšanā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, – brīvības atņemšana
Aizvadītajā gadā Krievija turpināja izvērst karadarbību Ukrainā un radīt apdraudējumu Eiropas drošībai. Kā iestādes pārskatā norāda Valsts drošības dienests, līdztekus izlūkošanas aktivitātēm Krievijas specdienesti turpināja organizēt kaitnieciskas darbības pret Eiropas valstīm, kuras iestājas par Ukrainas neatkarību. Šādas darbības konstatētas arī Latvijā. Apzinoties noziedzīgu nodarījumu pret valsts drošību augsto apdraudējumu, arī prokuratūra ir stiprinājusi kapacitāti un pilnveidojusi vienotu pieeju šādu noziedzīgu nodarījumu virzībai.
Valsts drošības dienestā sadarbībā ar uzraugošajiem prokuroriem tiek turpināta izmeklēšana kriminālprocesā par Krievijas Federācijas bruņoto spēku plaša mēroga iebrukumu Ukrainas teritorijā. 2024. gadā prokuratūra turpināja sadarbību ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru, apvienotās izmeklēšanas grupas valstīm, Starptautisko Krimināltiesu un citām institūcijām, lai atbalstītu un veicinātu Ukrainas un Starptautiskās Krimināltiesas spējas izmeklēt kara noziegumus.
2024. gadā samazinājies tādu kriminālprocesu skaits, kas uzsākti par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.
Tajā pašā laikā, izvērtējot pieņemtos pirmās instances tiesu nolēmumus šādās krimināllietās, pozitīvi vērtējams fakts, ka prokurori – valsts apsūdzības uzturētāji – tiesas debatēs visās krimināllietās lūdza tiesu piemērot apsūdzētajai personai sodu reālas brīvības atņemšanas veidā.
Prokuratūrā 2024. gadā iedibinājusies vienota prakse, ka tiesas un prokurora pozīcijas atšķirība par apsūdzētajam nosakāmo brīvības atņemšanas soda mēru – vairāk nekā viens gads – atzīstama par būtisku, t. i., tādu, kas ir pamats veikt prokurora reaģēšanas pasākumus taisnīga, bet vienlaikus efektīva soda noteikšanā, šādā gadījumā iesniedzot apelācijas protestu par soda mīkstumu.
Aktīva un kvalitatīva prokurora Kriminālprocesa likumā (KPL) noteikto funkciju izpilde ir būtiska efektīvākai KL normu piemērošanai, jo pirmās instances tiesas vairākos gadījumos pievienojušās prokurora pozīcijai par brīvības atņemšanas soda mēru, savukārt apelācijas instances tiesas apmierinājušas vai daļēji apmierinājušas prokurora iesniegtos apelācijas protestus.
Nulles tolerance pret noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā
“Tiesiskās apziņas stiprināšana un sabiedrības aktīva līdzdarbība, nulles tolerance pret amatpersonu izdarītiem noziegumiem, soda neizbēgamība un tā bargums – tikai visiem šiem institūtiem darbojoties kompleksi, var panākt amatpersonu noziedzīgas rīcības novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, kā arī veicināt ģenerālo prevenciju, proti, dot visām valsts amatpersonām skaidru signālu, ka pret amata noziegumiem valsts vēršas ar vislielāko bardzību un katram, kas neievēro likumu sava amata pienākumu izpildes laikā, būs jārēķinās ar attiecīgām krimināltiesiskām sekām,” norāda Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras (NNVIDIP) virsprokurors Jānis Omuls.
2021. gadā tika izveidota NNVIDIP, kur strādājošie prokurori ir specializējušies kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2022. un 2023. gadu samazinājies specializētās prokuratūras uzraudzībā pieņemto kriminālprocesu skaits, tajā skaitā īpaši aktuālo kriminālprocesu skaits. Tendence vērtējama pozitīvi, jo prevencijas darbību rezultātā struktūrvienībai piekritīgie noziedzīgie nodarījumi tiek izdarīti mazāk. Sekmīgi iezīmējas kriminālprocesu virzība smagāku noziedzīgu nodarījumu kategorijās, tai skaitā par īpaši aktuāliem noziedzīgiem nodarījumiem, jo, neskatoties uz to, ka NNVIDIP kopā pabeigto pirmstiesas kriminālprocesu skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, samazinājies, par īpaši aktuāliem noziedzīgiem nodarījumiem pabeigts par pieciem kriminālprocesiem vairāk. Nemainīgi arī 2024. gadā NNVIDIP visbiežāk ir pabeigti kriminālprocesi par kukuļdošanu.
Sekmīgi piemērojot prokurora priekšraksta par sodu institūtu, NNVIDIP 2024. gadā palielinājies ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigto kriminālprocesu skaits. Šāds krimināllietas pabeigšanas veids ļauj būtiski ietaupīt prokuratūras un tiesas resursus.
Būtiski resursi novirzīti cīņai ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Latvijā joprojām aktuāla ir izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Tā ir viena no būtiskākajām prioritātēm finanšu un ekonomisko noziedzīgo nodarījumu apkarošanas jomā valstī. Nodokļu joma ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa, kas ietekmē valsts finansiālo stabilitāti un izaugsmi. Nodokļi ir galvenais valsts budžeta ieņēmumu veids, tāpēc izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada apdraudējumu valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, grauj uzņēmējdarbības vidi, jo personas, kas izdara minētās noziedzīgās darbības, atrodas labvēlīgākā situācijā attiecībā pret personām, kuras godīgi maksā nodokļus.
2021. gadā izveidotā Nodokļu un muitas lietu prokuratūra (NMLP) realizē prokurora pilnvaras kriminālprocesu uzraudzībā, kriminālvajāšanā un valsts apsūdzības uzturēšanā tiesā kriminālprocesos, kuros izmeklējamais noziedzīgais nodarījums skar valsts ieņēmumu jomu. Izplatītākie izvairīšanās no nodokļu nomaksas izdarīšanas veidi – uzņēmumu PVN deklarācijās tika iekļauti fiktīvi darījumi, lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN, turklāt tika sniegti nodokļu izkrāpšanas shēmas pakalpojumi, veikta “aplokšņu algu” izmaksāšana uzņēmumos gan reģistrētiem, gan nereģistrētiem darbiniekiem ar mērķi nemaksāt valsts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Būtiski, ka darbam ar šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem tiek piesaistīts augsti kvalificēts prokuroru un izmeklētāju resurss, kam nodrošināta iespēja iegūt atbilstošu kvalifikāciju, pieredzi un atalgojumu. Struktūrvienībai ir skaidra specializācija, vienviet koncentrējot lietas, zināšanas un darbinieku resursus, un tālākās prioritātes nodokļu lietu jomā. Darbības laikā būtiski palielinājusies, aktivizējusies un uzlabojusies prokuroru, amatā augstāku prokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes izmeklētāju sadarbība.
2024. gadā palielinājies uzsākto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas skaits un pirmās instances tiesā izskatīto krimināllietu skaits. Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas kriminālvajāšanai saņemto un pabeigto kriminālprocesu skaita pieaugumu NMLP veicinājusi prokuroru aktīva un efektīva iesaiste šādas kategorijas kriminālprocesu uzraudzībā – iesaistes intensitāte uzraudzībā ar katru gadu pieaug.
Prokuratūrā pabeigtajos tā saucamajos “nodokļu kriminālprocesos” juridiskā kvalifikācija ir gan tikai pēc Krimināllikuma (KL) 218. panta, tas ir, par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, gan arī kopā ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem – NILL lielā apmērā, “aplokšņu algu” izmaksāšana, krāpšana. Lielākajā daļā gadījumu šīs kategorijas kriminālprocesi tiek pabeigti, nododot krimināllietas tiesai izskatīšanai vispārējā kārtībā ar pierādījumu pārbaudi, retāk – slēdzot vienošanos par vainas atzīšanu un sodu –, vēl retāk – pabeidzot ar prokurora priekšrakstu par sodu. Biežāk vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto tiek noslēgtas iztiesāšanas stadijā, kad apsūdzētie, iepazinušies ar saņemtajiem krimināllietas materiāliem, izlemj atzīt vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un pilnīgi vai daļēji atlīdzina valstij nodarīto zaudējumu. Šādas situācijas liecina par kvalitatīvi veiktu izmeklētāja un prokurora darbu, proti, gan izmeklēšanas stadijā iegūstot un nostiprinot pierādījumus, gan kriminālvajāšanas stadijā, sagatavojot kvalitatīvu apsūdzību.
