Nebanku kreditēšanas nozares darbības aktuālie dati, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktās pārbaudes liecina, ka kopumā nebanku kredīta portfeļa kvalitāte Latvijā pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to secināms, ka iepriekš veiktie uzlabojumi nozares darbības regulējumā devuši rezultātus. Tajā pašā laikā šobrīd strauji pieaug pagarināto kredītu skaits - apmēram 25 % kredītu tiek kavēti un 64 % kredītu tiek pagarināti, savukārt klātienes pārbaudēs ne reti konstatēti pārkāpumi patērētāja maksātspējas vērtēšanā. Tomēr PTAC veiktais darbs uzraudzībā liecina, ka vēl aizvien problēmas rada patērētāju maksātspējas vērtēšana.
Līdz ar to Ekonomikas ministrija uzskata, ka nepieciešams rast efektīvāku risinājumu un veikt grozījumus esošajā nozares darbības regulējumā, lai nodrošinātu rūpīgāku patērētāja maksātspējas vērtēšanu pirms kredīta izsniegšanas.
Tāpēc Ekonomikas ministrija atbalsta normatīvajā regulējumā iekļaut normas, kas pastiprinātu un precīzāk definētu maksātspējas vērtēšanas procesu, un ļautu dažādiem kreditētājiem operatīvi apmainīties ar informāciju.
Ministrija atbalsta veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzot, ka kredīta devējs nevar paļauties tikai uz patērētāja sniegto informāciju par viņa ienākumiem un kredīta saistībām, bet tam vienmēr ir jāpārliecinās par sniegtās informācijas patiesumu, pieprasot pierādījumus no patērētāja vai pašam iegūstot informāciju no valsts vai privātajiem reģistriem (piem., VID, VSAA, Kredītu birojiem u.c. ticamiem informācijas avotiem). Praksē novērots, ka patērētāji bieži norāda nepatiesu informāciju par saviem ienākumiem. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam kredītu devējam ir pienākums pārliecināties par patērētāja maksātspēju un atteikt kredīta izsniegšanu, ja maksātspējas vērtējums liecina, ka saistības visticamāk netiks izpildītas. Taču normatīvie akti nenosaka konkrētas prasības, kādā veidā kredīta devējam jāpārliecinās par patērētāja ienākumu patiesumu, kā rezultātā kredīta devējs, balstoties uz savu kredītriska izvērtējamu, pats var lemt, cik rūpīgi patērētāja maksātspēja vērtējama.
Ministrija arī atbalsta veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzētu nebanku kredītu devējiem iespēju savā starpā apmainīties ar ziņām par klienta parādiem un kredīta saistībām. Vienlaikus attiecīgus grozījumus nepieciešams veikt arī Kredītiestāžu likumā, kas paredzētu nebanku kredītu devējiem iespēju savā starpā apmainīties ar ziņām par klienta parādiem un kredīta saistībām ar kredītiestādēm, kredītiestāžu meitas sabiedrībām, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošinātājiem.
Veicot iepriekšminētās izmaiņas likumos, tiks nodrošināts, ka kredīts netiks izsniegts patērētājam, kas to nevar atļauties, uzlabosies maksātspējas vērtēšanas kvalitāte, maksātspējas pārbaudēs tiks pārbaudīts patērētāja ienākumu un kredītsaistību apjoms, mazināsies ēnu ekonomikas ietekme nebanku kreditēšanas nozarē, visiem kredītu devējiem būs vienlīdzīgas iespējas saņemt informāciju, kas nepieciešama maksātspējas vērtēšanai, savukārt patērētāji lēmumu par kredīta nepieciešamību pieņems, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.
Iepriekšminēto viedokli Ekonomikas ministrija paudusi dažādos diskusiju forumos - gan Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā, kur šobrīd norit aktīvs darbs pie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) un Kredītiestāžu likumā, gan Finanšu ministrijas darba grupā, kas tika izveidota saskaņā ar Finanšu sektora attīstības padomes lēmumu šā gada jūnijā, lai izvērtētu piedāvātos grozījumus ar patērētāju tiesību aizsardzību un ar to saistītajos normatīvajos aktos, kā arī papildu priekšlikumus atbildīgai kreditēšanai un ēnu ekonomikas mazināšanai.
