Lai sagatavotu ziņojumu Tieslietu padomei par tiesvedību paātrināšanas iespējām, Augstākajā tiesā 30. jūlijā norisinājās diskusija par lietu izskatīšanas termiņiem administratīvajās lietās. Diskusijā apspriesti jautājumi par procesuālo dokumentu kvalitātes uzlabošanu, procesa dalībnieku izglītošanu, tiesas procesu vadīšanas pilnveidošanu un tiesas darbspējas kapacitātes palielināšanu.
Administratīvais process sākas iestādē. Līdz ar to lielā mērā tā kvalitāte primāri ir atkarīga no efektīva un kvalitatīva administratīvā procesa iestādē. Lai uzlabotu administratīvo procesu iestādē, kā arī veicinātu efektīvu iestāžu pārstāvību tiesvedības procesā, diskusijas dalībnieki vienojās aicināt Valsts administrācijas skolu paplašināt mācību programmu par kvalitatīvu administratīvo procesu iestādē, ietverot arī mācības par kvalitatīvu pārstāvību tiesā. Īpaši jānostiprina ierēdņu prasmes kvalitatīva administratīvā akta sagatavošanā.
Darba grupā aktualizēts jautājums par medicīnas ekspertu atzinumu nepienācīgu kvalitāti. Lietās, kurās tiek risināti ar medicīnu saistīti jautājumi, ekspertu atzinums salīdzinoši bieži nav pienācīgi pamatots un nesniedz priekšstatu par to, kā eksperts nonācis līdz konkrētam secinājumam. Līdz ar to administratīvā tiesa nespēj īstenot atbilstošu kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Nepieciešama plašāka tiesnešu un ekspertu diskusija par atzinumu pamatojumu, kā arī Veselības ministrijas iesaiste atbilstošu mācību nodrošināšanā ekspertiem.
Tiesnešu prasmju pilnveidošana visā tiesneša karjeras laikā ir centrālais elements tiesvedības procesu efektivizēšanā. Latvijas Tiesnešu mācību centram būtu jāiekļauj mācību programmā praktiskas procesa vadīšanas mācības, turklāt šādām mācībām jābūt nodrošinātām visas profesionālās karjeras garumā.
Tiesnešu prasmju pilnveidošanā būtisks ir arī tiesu savstarpējais dialogs, diskusiju, mācību veidā un savstarpēji daloties pieredzē un labajā praksē. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešama tālāka administratīvo tiesnešu diskusija par tiesas nolēmuma kvalitātes uzlabošanu, tostarp konspektīvāku nolēmumu aprakstošo daļu veidošanu, plašāka videokonferenču un citu tehnoloģisku risinājumu izmantošana tiesvedībās.
Tāpat tika atzīts, ka nepieciešama plašāka diskusija par tiesnešu atbrīvošanu no pieteikumu un sūdzību pieļaujamības formālo kritēriju pārbaudes (vai ir samaksāta valsts nodeva, drošības nauda, vai ir iesniegta pilnvara u.tml.).
Lietu īslaicīgu uzkrājumu jeb „sastrēgumu” mazināšanā svarīgi ir veidot elastīgu sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā uz laiku varētu piesaistīt vai pārdalīt cilvēkresursus. Jāpaplašina iespēja tiesās piesaistīt augsti kvalificētu atbalstošo personālu.
Diskusijā Augstākajā tiesā piedalījās Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji, tiesneši, senatori un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja pārstāvis. Diskusiju organizēja darba grupa, kas Augstākajā tiesā izveidota pēc Tieslietu padomes aicinājuma izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus, tostarp rīkojot diskusijas un uzklausot ekspertu viedokļus.