Senāta Civillietu departaments 14. maijā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un tādējādi stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru ir noraidīta SIA “Petarde Ltd” prasība pret Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” par ēkas lietošanas maksas noteikšanu.
Saskaņā ar prasībā norādīto Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” lieto SIA “Petarde Ltd” ēku sabiedriskā elektrotransporta (tramvaja) kustības nodrošināšanai, proti, prasītājas ēkas ārsienās ir izbūvēti atbildētājas kontakttīkla un uzkarsistēmas elementi (inženierbūves). Uzskatot, ka nekustamais īpašums nav izmantojams bez atlīdzības, prasītāja vērsās tiesā, lūdzot noteikt maksu par ēkas lietošanu. Prasītāja uzsvēra, ka ēkas īpašnieka tiesību apgrūtinājumam ir piespiedu raksturs (līdzīgi kā piespiedu nomas gadījumā).
Apgabaltiesa, noraidot prasību, skaidroja, ka nav piemērojamas tiesību normas, kas attiecas uz zemes lietošanas tiesiskajām attiecībām, jo Ceļu satiksmes likumā nekustamā īpašuma īpašniekiem ir paredzētas tiesības prasīt inženierbūvju vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārvietošanu.
Izvērtējusi prasītājas kasācijas sūdzībā minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata pārsūdzētajā spriedumā ietverto lietas iznākumu uzskatīt par nepareizu.
Senatoru kolēģija vērsa uzmanību, ka izskatāmajā lietā starp pusēm ir strīds par liettiesiskajām, nevis saistību tiesību attiecībām. Ceļu satiksmes likuma pants par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem sakarā ar ceļu inženierbūvju un satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu ekspluatācijas nodrošināšanu saturiski līdzinās Civillikuma pantiem, kas regulē iebūves tiesību jeb iebūves servitūtu. Gan Ceļu satiksmes likuma, gan Civillikuma attiecīgās normas dod tiesību trešajai personai piederošas ēkas sienā izvietot stiprinājumus citas būves vajadzībām. Ne Civillikuma vispārējo tiesību normu sistēma, ne Ceļu satiksmes likuma speciālās tiesību normas neparedz pienākumu izmaksāt nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzinājumu par šo stiprinājumu izvietošanu.
Senāta lēmums lietā Nr.SKC-315/2024 (C68270420)
