JAUNUMI

20. Maijs 2024 / 09:23

Latvijas tiesnešu konferencē diskutē par tiesnesi 21. gadsimtā
Foto no Augstākas tiesas arhīva

Piektdien, 17. maijā, Latvijas tiesnešu konferencē tiesneši diskutēja par to, kādam ir jābūt tiesnesim 21. gadsimtā.

Atklājot konferenci, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka 21. gadsimtā uz tiesu varu, tiesu sistēmu un tiesnesi jālūkojas caur augstu profesionālisma prizmu, ieskaitot spēju apzināt pieejamos resursus un tos efektīvi mobilizēt. „Šī gada Latvijas Tiesnešu konferences tēmai jābūt aktuālai ikvienam 21. gadsimta tiesnesim, jo mūsdienu tiesnesis ir augstas raudzes profesionālis, kurš pilnībā apzinās savu konstitucionālo statusu, atbildību Latvijas tautas un Eiropas Savienības iedzīvotāju priekšā, kā arī spēj konstatēt problēmas, meklēt risinājumus, paust argumentētu viedokli, uzņemties atbildību un būt konstruktīvi paškritisks,” pauda Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs. Tāpat A. Strupišs sniedza ieskatu par šī brīža aktuālajiem tiesu sistēmas izaicinājumiem, kas skar lietu izskatīšanas termiņus un valsts drošības jautājumus. Vienlaikus A. Strupišs vērsa uzmanību, ka tiesu sistēmu sagaida jauni izaicinājumi mākslīgā intelekta izmantošanā tiesu darbā.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš uzrunā Latvijas tiesnešu konferencē „Tiesnesis 21. gadsimta sabiedrībā" uzsvēra: "Viens no modernas demokrātiskas tiesiskas valsts pārvaldības rīkiem ir tiesības. Latvijas gudrie, zinošie un dzīvesviedie tiesneši, piemērojot tiesības, piedalās mūsu valsts pārvaldīšanā. Vienlaikus ļoti nozīmīgs ir dialogs ar sabiedrību. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai sabiedrība aktīvi līdzdarbojas un uzrauga, vai tiesu vara funkcionē sekmīgi. Tikai ciešā mijiedarbībā un sadarbībā mēs panāksim, lai tiesu varas rīcība būtu tāda, kas ļautu sabiedrībai uzticēties tiesnesim, tiesu varai un valstij kopumā. 21. gadsimtā ir laiks apzināties, ka arī tiesnešiem ir būtiska loma mūsu valsts demokrātiskas iekārtas, vides ilgtspējas un valsts drošības aizsardzībā, ņemot vērā gan klimata pārmaiņu, gan ģeopolitisko kontekstu!"

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka konference ir lieliska platforma, kurā tiesnešiem ļauties demokrātiskā valstī tik ļoti nepieciešamajām diskusijām un pārdomām par sevi, tiesneša lomu un tās nozīmi šodienas Latvijā un pasaulē. Tostarp tieslietu ministre uzsvēra, ka laiks, kurā notiek šodienas konference, ir sarežģīts un tas ir jāņem vērā gan politikas veidotājiem, gan tiesību piemērotājiem. „21. gadsimta Latvijas sabiedrībā tiesnesim ir jābūt ne vien pilsoniskam patriotam, bet arī zinošam par valsts drošības tiesisku aizsardzību. Tiesnesim jābūt pilsoniski drosmīgam un modram, vērojot to apstākļu kopumu, kas ir pamatā samērīgiem valsts noteiktiem privātpersonu ierobežojumiem. Vienlaikus 21. gadsimta Latvijas tiesnesim ir svarīgi atcerēties, ka viņš nav viens,” atzīmēja tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere.

Raksturojot mūsdienu sabiedrību, profesore Zanda Rubene vērsa tiesnešu uzmanību, ka šī laika sabiedrībā stabilitāte ir izņēmums, nevis likumsakarība. Tāpat mūsdienu sabiedrībai ir grūti sniegt atbildes uz jautājumiem, kas ir pieņemami un kas ir taisnīgi? Profesore atzina, ka šobrīd mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā trūkst vienojošu vērtību un to caurstrāvo askēze, kā arī atteikšanās filozofija. Arī tiesneši, piedaloties aptaujā, sniedza atbildes, ka mūsdienu sabiedrību galvenokārt raksturo sašķeltība, trauksmainība, sadrumstalotība un dažādība.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele norādīja, ka tiesneša, kā arī tiesu varas spēks un nākotnes loma ir stabilitātes nodrošināšanā. Iezīmējot 21. gadsimta Eiropas tiesnesim izvirzītās prasības, I.Ziemele uzsvēra: „Ideālais tiesnesis cieši savstarpēji saistītajā pasaulē seko līdz procesiem sabiedrībā, valstī, Eiropā, un tādējādi izprot kontekstu, kurā jāvērtē konkrētās tiesiskās attiecības. Iztiesā lietu tā, ka spriedums ir saskanīgs ar Latvijas tiesību sistēmas vienotības un saskanības principu, kā arī Eiropas tiesībām tajās jomās, kurās Latvija ir nodevusi kompetenci Eiropas Savienībai.”

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle, senatore Rudīte Vīduša dalījās ar to, kā redz „reālo” tiesnesi, veicot tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu tiesneša atlases procesā. R.Vīduša tiesnešus raksturoja kā dažādus, jo tiesnešu vērtības, zināšanas un uzskati ir veidojušies ļoti mainīgos apstākļos. Taču mūsdienu tiesnesim ir svarīgi spēt izmantot esošo tiesisko instrumentu klāstu, lai rastu taisnīgu risinājumu.

Aptaujājot tiesnešus par to, kā viņi šobrīd jūtas un kā raksturotu savu darba ikdienu, tiesneši norādīja, ka lielākoties jūtas atbildīgi, bet nenovērtēti, kā arī ir noguruši un pārslogoti. Tāpat tiesneši savu darba ikdienu apzīmēja kā saspringtu, neprognozējamu, dinamisku, darbīgu, nervozu, bet interesantu.

Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis no apzinātības mācības perspektīvas sniedza skaidrojumu par to, kas veido un ietekmē cilvēka lēmuma pieņemšanu. Ansis Jurģis Stabingis atzina, ka cilvēkam tomēr nav brīva griba, jo lēmuma pieņemšanu ietekmē daudzi faktori. Vienlaikus apzinātības mācība paredz to, ka cilvēks ir spējīgs izprast faktorus, kas ietekmē viņa lēmuma pieņemšanu.

Konferences otrajā daļā Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes loceklis Madars Plepis, Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja Silva Reinholde, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Andris Vilmanis, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece Adrija Kasakovska diskutēja par to, kā rast līdzsvaru starp ideālo, reālo un praktisko tiesnesi. Tiesneši pārrunāja apstākļus, kas ietekmē un veido tiesnešu darba ikdienu un ir jāņem vērā, lai sasniegtu prasības pēc „ideālā” tiesneša. Diskusiju vadīja Augstākās tiesas senatore Veronika Krūmiņa.

Tiesneši, atbildot uz jautājumu, kas ir svarīgākais ceļā uz tiesnesi „ideālo”, norādīja, ka galvenokārt jābūt veselajam saprātam, nobriedušai un stabilai personībai, kā arī jāpārvalda juridiskā metode.

Konferences noslēgumā Latvijas Tiesnešu mācību centra direktore Solvita Kalniņa-Caune pastāstīja par Latvijas Tiesnešu mācību centra darbību pēdējos 29 gadus. Savukārt Tieslietu ministrijas konsultante Tieslietu akadēmijas izveidošanas jautājumos Laila Jurcēna informēja par projekta „Tieslietu akadēmija” virzību.

Latvijas tiesnešu konferences videoieraksts pieejams šeit.

Papildu informācija:

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Konferencē piedalās rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Kā viesi uz konferenci aicināti Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši, Latvijas tiesneši starptautiskajās tiesās un Goda tiesneši.

Latvijā kopumā ir 519 rajonu (pilsētu), apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši.

Vēl par šo tēmu:

 

 

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
21. Jūnijs / 16:29
TAP portāls iegūst ANO publisko pakalpojumu balvu 2024
21. Jūnijs / 13:30
Noskaidroti konkurences tiesību zinātnisko darbu konkursa uzvarētāji
21. Jūnijs / 13:27
Senāts: termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība mainīta ar mērķi ierobežot Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā
21. Jūnijs / 09:43
Senāts uzsver vecāka pienākumu pildīt tiesas nolēmumu, lai nodrošinātu bērna labākās intereses
20. Jūnijs / 15:33
Par seksuālu uzmākšanos plāno noteikt administratīvo atbildību
AUTORU KATALOGS