Senāta Administratīvo lietu departaments 5. jūlijā izskatīja lietu, kurā SIA „ONDO”, kas tiesvedības laikā aizstāta ar AS „4finance”, pārsūdzēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu. Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējai tika piemērota soda nauda un aizliegts turpmāk izplatīt normatīvajiem aktiem neatbilstošas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas. Atzinis, ka Administratīvā apgabaltiesa pareizi noskaidroja likumā noteikto patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumu mērķi un jēgu, Senāts atstāja negrozītu tās pieņemto spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts.
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Aizliegumam ir izņēmumi. Pieteicēja uzskatīja, ka izplata preču zīmes reklāmas, kas ir atļautas.
Senāts norādīja, ka pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī tiesību normas ļāva izplatīt kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmu. Apgabaltiesa bija pareizi noskaidrojusi likumā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķi un jēgu – kopumā ierobežot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, lai novērstu vieglprātīgu aizņemšanos, taču šo aizliegumu neattiecināt uz zīmolvārda reklāmu, jo, likumdevēja ieskatā, šīs reklāmas ietekme uz vieglprātīgu aizņemšanos nebūtu tik būtiska.
Senāts atzina, ka arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja zīmolvārda reklāmas mērķis ir popularizēt attiecīgos pakalpojumus vai veicināt pieprasījumu pēc tiem. Tomēr, lai likumā noteiktie ierobežojumi sasniegtu savu mērķi un būtu lietderīgi, zīmolvārda reklāmas saturs attiecīgās tiesību normas izpratnē ir sašaurināms. Tam jāaprobežojas vienīgi ar paša zīmolvārda atpazīstamības veicināšanu, proti, tas nedrīkst ietvert tiešus vai netiešus jebkādā formā izteiktus patērētājiem uztveramus aicinājumus vai mājienus izmantot kreditēšanas pakalpojumus.
Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā likumā tika lietots jēdziens „zīmolvārda reklāma”. Ar likuma grozījumiem jēdziens „zīmolvārds” ir aizstāts ar jēdzienu „preču zīme”. Tiesai, izskatot lietu, jāpiemēro tas tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā. Turklāt likumdevēja mērķis bija precizēt likumā lietotos jēdzienus, nevis mainīt ierobežojumu un izņēmumu saturu vai apjomu. Tādēļ pat tad, ja pieteicējas izplatītās reklāmas tik tiešām atbilstu jēdzienam „preču zīmes reklāma” un satura ziņā būtu saistītas ar pieteicējas reģistrētajām preču zīmēm, tiesai tāpat būtu jāvērtē, vai tajās nav ietverts aicinājums aizņemties.
Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-84/2024 (A420233920)
