JAUNUMI

8. Jūlijs 2024 / 08:43

Tieslietu padome: paredzētais mēnešalgu palielinājums tiesu darbiniekiem 6 % apmērā nenodrošinās konkurētspējīgu atlīdzību juridisko profesiju tirgū

Piektdien, 5. jūlijā, Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvātos rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritāros pasākumus 2025. līdz 2028. gadam, taču norādīja, ka paredzētais mēnešalgu palielinājums pirmās un otrās instances tiesu darbiniekiem nav pietiekams. 

Tieslietu padome lēmumā norāda, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta prioritārais pasākums turpmākajiem četriem gadiem – atlīdzības pieaugums tiesu darbiniekiem 6 % apmērā – nepadarīs to konkurētspējīgu juridisko profesiju tirgū, nesasniedzot pat valsts pārvaldē strādājošo līdzīgas kvalifikācijas juristu atlīdzību, un neveicinās mūsdienu prasībām atbilstošu, kā arī efektīvu tiesu sistēmas darbību, kas ir neatņemama valsts drošības sastāvdaļa un cilvēku pamattiesību aizsardzības garantija. Šā mērķa sasniegšanai būtu nepieciešams palielinājums vismaz 12 % apmērā 2025. gadā un vismaz 10 % apmērā 2026. gadā. Turklāt tam būtu jābūt vērstam uz tiesneša palīga mēnešalgas sasaisti ar tiesneša amata atlīdzību un tuvākajā nākotnē būtu jāsasniedz vismaz 50 procentus no tās. Tieslietu padome arī aicina Tieslietu ministriju sadarboties ar Tieslietu padomi Tieslietu padomē pārstāvēto institūciju budžeta prioritāšu apspriešanas procedūras izstrādē. Tas radītu priekšnoteikumus atbildīgai budžeta plānošanai un labai pārvaldībai visā tieslietu sektorā un uzlabotu līdzšinējo praksi, kad budžeta plānošana notiek nesaskaņoti katrā institūcijā atsevišķi bez savstarpējas informācijas apmaiņas. 

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra, ka neadekvāti zemais tiesnešu palīgu atalgojums ilgstošā periodā ir radījis problēmas ar tiesnešu korpusa atjaunošanos. Šobrīd nav iespējams aizpildīt tiesnešu vakances kvalificētu kandidātu trūkuma dēļ, un galvenais kandidātu avots ir tieši tiesnešu palīgu korpuss. Neadekvāti zemo algu dēļ, kas ir viszemākās no līdzīga līmeņa juristu algām, ir grūti tiesnešu palīgu korpusā iesaistīt un noturēt pietiekami kvalificētus juristus. „Tiesas funkcija ir valsts pamatfunkcija, un no tās kvalitatīvas veikšanas ir tieši atkarīga valsts iekšējā un ārējā drošība, kas īpaši akūts jautājums šā brīža ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc nav pieņemamas atrunas par problēmām finansiāli nodrošināt valsts pamatfunkcijas nodrošināšanu situācijā, kad tiesnešu palīgu un citu tiesu darbinieku gadu desmitus uzturētās neadekvātās atlīdzības dēļ tiesu sistēma nespēj nodrošināt tiesnešu vakanču aizpildīšanu. Jo vairāk tāpēc, ka šeit runa nav par milzīgām summām uz valsts budžeta kopējā fona,” norādīja A. Strupišs. 

Vienlaikus Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas piedāvātos rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu prioritāros pasākumus kā veselības apdrošināšanas polišu izdevumu un tiesu telpu nomas, zemes maksas izdevumu segšanu. Tāpat Tieslietu padome atbalstīja Augstākās tiesas papildus pieteikto prioritāro pasākumu par pilnvērtīgas veselības apdrošināšanas nodrošināšanu sakarā ar apdrošināšanas prēmiju pieaugumu.  

Tieslietu padome pieņēma vairākus ar tiesnešu karjeru saistītus lēmumus. Tieslietu padome uz pieciem gadiem iecēla par: 

  • Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama priekšsēdētāju līdzšinējo tiesu nama priekšsēdētāju Kristīni Brokani; 
  • Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci līdzšinējo priekšsēdētāja vietnieci Elgu Guitāni; 
  • Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja vietnieci tiesnesi Ievu Zabarovsku. 

Tāpat Tieslietu padome par Latgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka pienākumu izpildītāju iecēla tiesnesi Gunāru Siliņu, bet vienlaikus neatbalstīja Rīgas rajona tiesas tiesneses Indras Kreicbergas un Everitas Ancānes kandidatūras Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatam. 

Tieslietu padome lēma izsludināt konkursu uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatu 2024. gada 2. septembrī. 

Papildu informācija: 

Pamatojoties uz likumu „Par tiesu varu”, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu projektu sagatavo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumu apkopojumu iesniedz Tieslietu padomei viedokļa sniegšanai. Tieslietu ministrija pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumus, pievienojot tiem Tieslietu padomes viedokli, iesniedz Finanšu ministrijai. 

Tieslietu padome pēc Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas atzinuma saņemšanas, lemj par kandidāta iecelšanu amatā.  

Saskaņā ar Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību konkurss uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatu tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados un tiek izsludināts kalendārā gada septembra mēneša pirmajā darba dienā, ja Tieslietu padome nav lēmusi citādi.  

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
23. Jūlijs / 15:41
Tieslietu ministrija rada rīku noziegumos cietušo atbalsta saņemšanas ceļa atvieglošanai
23. Jūlijs / 14:49
Tieslietu padome precizē rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību
23. Jūlijs / 13:40
Senāts izceļošanas aizliegumu atzīst par pamatotu un tiesisku
22. Jūlijs / 15:22
Septembrī notiks konference par konkurences tiesību pārkāpumu izraisītajiem zaudējumiem
22. Jūlijs / 15:18
Ierosināta lieta par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu
AUTORU KATALOGS