Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par kukuļņēmēja, kukuļdevēju, kā arī starpnieka atzīšanu par vainīgiem viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīšanu. Senāts atzina, ka, iztiesājot lietu šajā daļā, apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus vai Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, kas varētu būt par pamatu apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai.
Vienlaikus Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – 15 000 eiro piedziņas – piemērošanu autopārvadājumu uzņēmumam.
Policists, patrulējot uz ceļa, apturēja kravas transportlīdzekli. Konstatējis, ka par to nav samaksāta autoceļu lietošanas nodeva, viņš nedevās sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, bet netieši, taču nepārprotami pieprasīja kukuli. Transportlīdzekļa vadītājs pēc telefonsarunas ar savu priekšnieku – uzņēmuma kravu ekspedīcijas nodaļas direktoru – informēja policistu, ka nodeva tiks samaksāta un kukuļa pieprasījums ir pieņemts. Priekšnieks pa to laiku sazinājās ar darbinieku – sagādnieku – un, izstāstot situāciju, prasīja aizvest naudu. Policists ar sagādnieku tikās norunātajā vietā, kur saņēma 100 eiro.
Policistam par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika piespriesta brīvības atņemšana uz 3 gadiem un 6 mēnešiem, atņemot tiesības uz 3 gadiem ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus valsts pārvaldē.
Transportlīdzekļa vadītājs un viņa priekšnieks par kukuļdošanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, notiesāti nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, nosakot pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Abiem atņemtas tiesības uz 2 gadiem nodarboties ar komercdarbību, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem.
Sagādnieks par starpniecību kukuļdošanā notiesāts nosacīti ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosakot pārbaudes laiku uz 2 gadiem un 6 mēnešiem.
Saskaņā ar Senāta atzīto apelācijas instances tiesa, secinot, ka apsūdzētie autopārvadājumu uzņēmuma darbinieki noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši darba devēja interesēs, nebija izvērtējusi vairākus apstākļus, kuriem ir nozīme lietas taisnīgā izspriešanā. Senāts norādīja, ka piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai nav pamata, ja nav pierādīta juridiskās personas saikne ar noziedzīgu nodarījumu vai ar noziedzīgo nodarījumu izdarījušo fizisko personu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai, lai tā, izvērtējot visus jautājuma izlemšanai nozīmīgos apstākļus, pieņemtu tiem atbilstošu nolēmumu.
Senāta 2024. gada 10. oktobra lēmums lietā Nr. SKK-54/2024 (11860005619).
