Apstrīdētā norma noteic, ka apstrīdēt testamentu var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki. Tos rīkojumus, kurus minētās personas nav apstrīdējušas, vai kuriem viņas piekritušas, vai kurus viņas apstrīdēt nokavējušas, vai arī uz kuriem viņas citādi zaudējušas tiesību, attālākie radinieki vairs nevar apstrīdēt.
Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka viņa iesniegusi zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, lūdzot apstiprināt viņu kā likumisko mantinieci mantojuma tiesībās uz viņas brālēna atstāto mantojumu. Tomēr ar mantojuma atstājēja sastādītu privātu testamentu visa viņam piederošā manta novēlēta mantojuma atstājēja dzīvesbiedrei. Pieteikuma iesniedzēja, uzskatot, ka testaments ir viltots, cēla tiesā prasību par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu. Taču tiesa, pamatojoties uz apstrīdēto normu, izbeidza tiesvedību lietā, jo prasību bija cēlusi persona, kurai nebija prasības tiesību. Proti, prasības celšanas laikā par mantojuma atstājēja tuvāko likumisko mantinieku atbilstoši apstrīdētajai normai esot bijis uzskatāms viņa dēls, tādēļ pieteikuma iesniedzējai neesot bijis tiesību apstrīdēt testamentu.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo liedz attālākiem radiniekiem apstrīdēt testamentu arī tad, ja mantojuma atstājēja tuvākais likumiskais mantinieks nemaz nav izteicis gribu mantot. Tādējādi personai netiek nodrošinātas tiesības uz pieeju tiesai.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2025. gada 13. janvārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2025. gada 13. aprīlis. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Plašāka informācija: https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/ierosinata-lieta-par-likumisko-mantinieku-tiesibam-apstridet-testamentu/
