Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas aprēķinu.
Māte uzdāvināja dēlam nekustamo īpašumu, kuru bija ieguvusi līdz 2000. gadam. Viņš šo īpašumu atsavināja 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz sava vārda. Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā ir gūts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams kapitāla pieaugums.
Likums paredz, ka kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Tādējādi atbilstoši vispārīgajai kārtībai ar nodokli apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi – nekustamā īpašuma atsavināšanas cena, iegādes vērtība un ieguldījumu vērtība tā turēšanas laikā.
Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 85.1punkts savukārt paredz izņēmumu no vispārīgās kārtības, kas izskatāmajā lietā konstatētajos apstākļos liedz ņemt vērā vienu no minētajiem elementiem – ieguldījumu vērtību.
Senāts secināja, ka attiecīgais Ministru kabineta noteikumu punkts neatbilst likumam un līdz ar to nav piemērojams. Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums izdot noteikumus, lai reglamentētu ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, ievērojot dzīves situāciju dažādību, likumā paredzētos ierobežojumus un dažādus nosacījumus, kuriem ir ietekme uz apliekamā ienākuma apmēru. Ministru kabinets nav pilnvarots nodokļu maksātājam ierobežot vai atņemt likumā paredzētās tiesības kapitāla pieauguma aprēķināšanā ņemt vērā abu izdevumu pozīcijas – nekustamā īpašuma iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.
Vienlaikus Senāts piekrita secinājumam, ka nav pieļaujams divas reizes ņemt vērā vienu un to pašu vērtību. Tāpēc, izskatot lietu no jauna, jāpārbauda ne vien tas, vai pieteicējs ir pierādījis nekustamajā īpašumā veiktos ieguldījumus un to apmēru, bet arī tas, vai viņš pēc nekustamajā īpašumā veiktajiem ieguldījumiem nav aktualizējis nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību. Ja tas tā ir, tad nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla pieauguma noteikšanā nav ņemama vērā.
Senāta 2024. gada 14. novembra spriedums lietā Nr.SKA-152/2024 (A420265320)
