Senāta Krimināllietu departaments atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi stājās spēkā notiesājošs spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu slepkavībā un sodīts ar mūža ieslodzījumu, kā arī probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.
Konflikta laikā apsūdzētais nolūkā prettiesiski nonāvēt otru vīrieti iedūra viņam ar nazi, tostarp sirds apvidū. Upuris no gūtajiem ievainojumiem mira. Rīgas pilsētas tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu slepkavībā.
Nosakot sodu, ņemts vērā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un vainīgā personība. Izvērtējusi šos aspektus, tiesa secināja, ka apsūdzētais ir sabiedrībai bīstama persona. Soda bargumu ietekmēja arī trīs atbildību pastiprinoši apstākļi. Pirmkārt, noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Otrkārt, noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē. Treškārt, apsūdzētais ir sniedzis apzināti nepatiesu liecību. Šai sakarā bija būtiski, ka pirms liecību sniegšanas tiesā apsūdzētajam bija izskaidrots pienākums liecināt patiesi un norādītas nepatiesas liecināšanas sekas.
Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atstāja negrozītu.
Apsūdzētais un viņa aizstāve vērsās Senātā ar kasācijas sūdzībām. Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo aizstāves kasācijas sūdzības arguments par noziedzīgā nodarījuma motīvu nerada šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu, turklāt izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Savukārt apsūdzētā kasācijas sūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām.
Senāta 2024.gada 27.novembra lēmums lietā Nr.SKK-535/2024 (11088135021).
