Senāta Administratīvo lietu departaments atkārtotai skatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā nodevis SIA „Baltic Container Terminal” pieteikumu, ar kuru apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes noteiktais muitas parāds par ārpussavienības preču izvešanu no brīvās zonas.
Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA „Baltic Container Terminal” ir radies muitas parāds.
Attiecīgi lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā, un vai secīgi arī bija tiesības pabeigt īpašo procedūru – preču glabāšanu brīvajā zonā.
Senāts lietā vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciālu jautājumu, lūdzot skaidrot ES Muitas kodeksa normas, kuras regulē pienākumu apjomu pārvadātājam, kuram ir atļauja veikt preču uzglabāšanu brīvajā zonā.
No EST atbildes izriet, ka pieteicējam nav pienākuma atskaitē norādīt galveno atsauces numuru (MRN) Attiecīgi apgabaltiesas secinājums, ka pārvadātājam uzskaitē bija jāiekļauj MRN, nav pareizs. Secīgi kļūdains ir apgabaltiesas atzinums, ka pieteicējai bija pienākums pārbaudīt Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā precēm piemēroto muitas procedūru pēc deklarācijas MRN.
Tāpat Senāts apgabaltiesai norādījis, ka tai jāvērtē, vai VID ir atcēlis atļaujas veikt darbību brīvajā zonā turētāja pienākumu savā uzskaitē ietvert informāciju par veidu, kādā tikusi noslēgta brīvās zonas īpašā muitas procedūra, kā arī datus, kas ļauj identificēt jebkādu ar šo noslēgšanu saistītu dokumentu.
Gadījumā, ja VID šādu pienākumu nav atcēlis, apgabaltiesai nepieciešams atbilstoši EST spriedumam interpretēt tiesiskās paļāvības principu tādējādi, ka atļaujas turētājs paļāvību par savas uzskaites atbilstību var balstīt uz muitas iestāžu pastāvīgo praksi.
Lieta atkārtoti būs jāskata Administratīvajai apgabaltiesai. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-12/2025 (A420202922)
