Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 13. maija spriedumu, ar kuru noraidīts privātpersonas pieteikums, kurā apstrīdēts Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmums liegt 2022. gada 13. maijā rīkot sapulci Rīgas Rātslaukumā, lai iebilstu pret Rīgas domes rīcību, novācot ziedus, kas bija nolikti pie Uzvaras parka pieminekļa 9. un 10. maijā.
Pieteicēja 2022. gada 10. maijā vērsās Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ar pieteikumu par sapulces organizēšanu, taču 12. maijā ar Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu pieteiktās sapulces rīkošana tika aizliegta, atsaucoties arī uz Valsts drošības dienesta atzinumu, kurā secināts, ka sapulcē varētu piedalīties tādas personas, kuras līdzīgi kā 9. un 10. maijā varētu paust Krievijas agresiju Ukrainā attaisnojošos viedokļus un izmantot agresiju slavinošu simboliku. Izpilddirektora atzinumā secināts, ka šāda sapulce rada riskus demokrātiskai valsts iekārtai, sabiedrības drošībai un labklājībai.
Izpilddirektora lēmums tika pārsūdzēts Administratīvajā rajona tiesā, kura 13. maijā pieteikumu noraidīja.
Senāta spriedumā uzsvērts, ka Satversmes 103. pantā noteiktā pulcēšanās brīvība ir uzskatāma par būtisku demokrātiskās sabiedrības elementu, kas nodrošina sabiedrības iespēju ietekmēt politiskos procesus, tostarp arī kritizējot valsts varu un protestējot pret valsts rīcību. Tomēr var pastāvēt gadījumi, kad demokrātiskā sabiedrībā ir pieļaujams šīs tiesības ierobežot, proti, ierobežojums ir pieļaujams, ja tas ir nepieciešams Satversmes 116.pantā norādīto interešu aizsardzībai un tas ir samērīgs.
Senāta spriedumā norādīts, rajona tiesa lika pārlieku uzsvaru uz sapulces organizētāju atbildību par kārtības un drošības apdraudējumu novēršanu un nepietiekami izvērtēja policijas iespējas kārtības un drošības apdraudējumus novērst, taču tas nav pamats sprieduma atcelšanai, jo rajona tiesa ir vērtējusi pulcēšanās brīvības ierobežojumu arī cita leģitīma mērķa – aizsargāt demokrātiskas valsts iekārtu – gaismā.
Senāts atzina, ka rajona tiesa pamatoti secinājusi, ka bija liela iespējamība, ka sapulce radītu platformu Krievijas agresijas attaisnošanai un kara noziegumu slavināšanai. Līdz ar to sapulce radītu vidi Latvijas demokrātisko vērtību un demokrātiskās iekārtas aizskārumam un platformu tādu noziedzīgu nodarījumu īstenošanai, par kuriem atbildība paredzēta, piemēram, Krimināllikuma 74.1pantā (genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana).
Senāts nosprieda Administratīvās rajona tiesas spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams.
Senāta lēmums. Lieta Nr: SKA-12/25 (A420202922
