Senāta Administratīvo lietu departaments atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kurā bojā gājuša Nacionālo bruņoto spēku karavīra tuviniekiem piešķirts maksimālais morālā kaitējuma atlīdzinājums, to sadalot vienādās daļās starp tuviniekiem, nevis vērtēta iespēja katram tuviniekam piešķirt nodarītajam kaitējumam atbilstīgu atlīdzinājumu.
Pēc Speciālo uzdevumu vienības karavīra bojāejas laivas vadīšanas nodarbībā viņa tuviniekiem – abiem vecākiem, sievai un dēlam – tika piešķirts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Atlīdzināšanas likums) noteiktais morālā (nemantiskā) kaitējuma atlīdzinājums maksimālajā apmērā – 28 457,44 euro, summu sadalot vienādās daļās – katram 7114,36 euro. Bojā gājušā vecāki šo Aizsardzības ministrijas lēmumu pārsūdzēja, prasot palielināt atlīdzinājuma apmēru.
Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka Atlīdzināšanas likumā noteiktais maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir attiecināms uz dzīvību zaudējušo personu, nevis uz personām, kurām šīs personas zaudējums sagādājis ciešanas. Tiesas uzskatīja, ka šajā gadījumā atlīdzinājuma apmērs visiem atlīdzinājuma pieprasītājiem kopā nedrīkst pārsniegt Atlīdzināšanas likumā noteikto maksimālo atlīdzinājuma apmēru.
Senāts savā spriedumā vērsa uzmanību, ka Atlīdzināšanas likuma normas interpretācija un piemērošana izšķirama Satversmes 92.panta trešā teikuma kontekstā. Šī Satversmes norma piešķir katrai personai subjektīvās tiesības prasīt atlīdzinājumu, ja tās tiesības ir nepamatoti aizskartas. Maksimālā atlīdzinājuma apmēra noteikšana ir šo tiesību ierobežojums, kam ir jābūt skaidri un nepārprotami paredzētam ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Senāts uzsvēra: personas pamattiesību ierobežojuma tiesisko pamatu nevar radīt tiesību tālākveidošanas ceļā, ja pats likumdevējs nav tieši un nepārprotami tādu paredzējis likumā.
Senāts piekrita pieteicēju argumentam, ka Atlīdzināšanas likumā likumdevējs nav paredzējis proporcionāli dalīt valsts noteikto morālā kaitējuma maksimālo atlīdzinājuma apmēru, ja uz to pieteikušies vairāki cietušie. Katram cietušajam piešķirams individuāli noteikts atlīdzinājums, kas atbilst viņa pārciestajam, un šis atlīdzinājums katram cietušajam var tikt noteikts līdz pat strīdus normā maksimāli pieļautajam atlīdzinājuma apmēram.
Vienlaikus Senāts uzsvēra: tas, ka katrs cietušais var pretendēt uz maksimālo atlīdzinājuma summu, nenozīmē, ka tā piešķirama katrā gadījumā. Tāpat tas nenozīmē, ka visiem cietušajiem automātiski piešķirama vienāda atlīdzinājuma summa. Atlīdzinājums piešķirams katram cietušajam individuāli, ņemot vērā Atlīdzināšanas likumā noteiktos kritērijus.
Lieta SKA-4/2025 (A420253920)