Piektdien, 14. martā, Tieslietu padome lēma par objektīvi nepieciešamo tiesnešu skaitu Latvijas tiesās, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu tiesu sistēmas darbību.
Tieslietu padome, pamatojoties uz tiesu darbības rādītājiem, izvērtēja katras tiesas nepieciešamo tiesnešu skaitu un vakanto amata vietu aizpildīšanas prioritātes. Tieslietu padome nolēma, ka no 2025. gada 16. aprīļa Augstākajā tiesā viena senatora amata vieta tiek pārcelta no Civillietu departamenta uz Krimināllietu departamentu, kā arī divas tiesneša amata vietas tiek pārceltas no Rīgas pilsētas tiesas uz Ekonomisko lietu tiesu. Savukārt, lai veicinātu lietderīgu resursu izlietojumu, Tieslietu padome nolēma, ka apgabaltiesās no 141 tiesneša amata vietām būtu aizpildāmas 135 vietas, bet rajona (pilsētas) tiesās no 405 tiesneša amata vietām aizpildāma 381 vieta.
Vienlaikus Tieslietu padome lēma, ka finanšu līdzekļi, kas tiks ietaupīti no 30 neaizpildītajām tiesneša amata vietām, var tikt novirzīti Tieslietu padomes 2025. gada prioritārā pasākuma – tiesu atbalsta personāla sistēmas attīstībai – īstenošanai. Šis pasākums ir būtisks, lai uzlabotu tiesu sistēmas darba kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot atbilstošu atalgojumu tiesu atbalsta personālam. Nepietiekamais tiesu sistēmas darbinieku atalgojuma līmenis ir viena no galvenajām problēmām, kas ietekmē tiesu darbinieku piesaisti ilgtermiņa darbam tiesu sistēmā, tāpēc šī jautājuma risināšanai ir izšķiroša nozīme tiesu sistēmas darbības ilgtspējīgai attīstībai.
Tāpat Tieslietu padome nolēma 2025. gada 1. septembrī izsludināt konkursu uz rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amatu ar tiesnešu specializāciju krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās. Lēmums par konkursu izsludināšanu uz konkrētajām specializācijām pieņemts ar mērķi veicināt kandidātu interesi pieteikties dalībai tiesnešu amata kandidātu atlasē.
Tieslietu padome lēma arī par tiesnešu karjeras jautājumiem. Uz pieciem gadiem par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieku, Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju iecelts Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Jānis Grīnbergs. Tāpat uz pieciem gadiem amatā par Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, bet Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama priekšsēdētāja amatā – tiesnesis Māris Šļakota.
Lai nodrošinātu personu tiesības uz savlaicīgu lietu izskatīšanu apelācijas instances tiesā, Tieslietu padome lēma arī izņemt Rīgas apgabaltiesu no administratīvo pārkāpumu lietu sadales līdz šā gada 15. septembrim.
Papildu informācija:
Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.
Tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās, Ekonomisko lietu tiesā, Administratīvajā rajona tiesā, apgabaltiesās un Administratīvajā apgabaltiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt senatoru skaitu Augstākās tiesas departamentos, apgabaltiesas un pilsētas (rajona) tiesās nosaka Tieslietu padome.
Saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību konkurss tiek organizēts ne retāk kā reizi trijos gados un tiek izsludināts kalendārā gada septembra pirmajā darba dienā, ja Tieslietu padome nav lēmusi citādi. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību nosaka Tieslietu padome un publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Tieslietu padome lemj par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātiem pēc komisijas atzinuma saņemšanas. Par visiem trijiem kandidātiem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir sniegusi pozitīvu atzinumu.