JAUNUMI

8. Maijs 2025   •   10:40

Senāts: JVLMA piemērojusi nepareizu Darba likuma normu, no amata atbrīvojot kriminālprocesā iesaistītu profesoru

Senāta Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā profesors, kurš atbrīvots no amata Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) pēc tam, kad pret viņu ierosināts kriminālprocess, apstrīdējis darba attiecību pārtraukšanu. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesa spriedums, ar kuru profesors atjaunots darbā, taču noraidīta viņa prasība par vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējumu piedziņu. 

2024. gadā, ņemot vērā iesniegumus par prasītāja it kā veiktām nepiedienīgām darbībām attiecībās ar studentēm, prasītājs tika atstādināts no amata pienākumu veikšanas uz laiku līdz trīs mēnešiem. Savukārt kriminālprocesa ietvaros ar Valsts policijas inspektores lēmumu prasītājam tika piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, ar ko prasītājam aizliegts pildīt JVLMA Mūzikas katedras vadītāja, docētāja un pasniedzēja, Senās mūzikas centra vadītāja pienākumus. Pēc Valsts policijas lēmuma saņemšanas JVLMA rektora vietas izpildītāja ar rīkojumu, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, izbeidza darba tiesiskās attiecības ar prasītāju. 

Senāta lēmumā norādīts, ka drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums – ir viens no procesuālo piespiedu līdzekļu veidiem, kura mērķis ir līdz brīdim, kamēr panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums, nodrošināt pagaidu risinājumu, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas. 

Tādējādi pamatots ir apgabaltiesas secinājums, ka lietā nodibinātie apstākļi atbilst nevis Darba likuma 115. panta ceturtās daļas (darba tiesisko attiecību izbeigšana, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta), bet gan Darba likuma 58. panta otrās daļas tiesību normas tiesiskā sastāva pazīmēm, kas paredz darba devēja pienākumu atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija. 

Attiecīgi pareiza ir apgabaltiesas norāde, ka darba devēja kļūdaini atsaucas uz Darba likuma 58. panta piektajā daļā noteikto aizliegumu darbinieku atstādināt ilgāk par trim mēnešiem, jo no šīs tiesību normas tvēruma tieši ir izslēgti gadījumi, kad atstādināšanas pamats ir Darba likuma 58. panta otrā daļa. 

Lietas Nr.: SKC-421/2025 (C33413724) 

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
13. Maijs   •   16:39
Juridiskās palīdzības sistēmai piederīgie aicināti piedalīties mācībās
13. Maijs   •   16:33
Tiesneses Madara Lapa-Kleinberga un Arta Puriņa devušas zvērestu Valsts prezidentam
10. Maijs   •   09:10
Senāts: Privātpersonām nav tiesību pieprasīt, lai CSDD papildina reģistrācijai pieejamo numuru kopumu
9. Maijs   •   16:14
Tieslietu akadēmija informē Tieslietu padomi par pirmajiem darbības mēnešiem
9. Maijs   •   13:50
Tiešraide: Konference “Otrā pasaules kara beigas Eiropā un Baltija: nolaupītā nākotne”  
AUTORU KATALOGS