JAUNUMI

Tuvojoties eksāmenu laikam, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisku nodaļu apkopojusi Senāta atziņas no dažādām lietām, kuras saistītas ar augstākās izglītības iegūšanu. 

Kas atbild par praksi? 

Piemēram, Senātā nonāca lieta, kurā Latvijas Policijas akadēmijas studentei pirms termiņa tika pārtraukta prakse Tieslietu ministrijā. Studente šo lēmumu sākotnēji apstrīdēja ministrijā, bet pēcāk vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas lietu atteicās pieņemt, jo lieta neesot izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Senāts savā lēmumā norādīja, ka mācību iestādes lēmumi,  kas tiek pieņemti sakarā ar praksi (piemēram, rīkojums par prakses laika grozīšanu), ir vērtējami kā lēmumi attiecībā uz mācību iestādei īpaši pakļauto personu, kas neietekmē šīs personas statusu, un līdz ar to nav atzīstami par administratīvajiem aktiem. Attiecīgi šādus lēmumus nevar apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, jo par praksi atbild mācību iestāde, nevis iestāde, kurā prakse tiek izieta.  

Lieta Nr.SKA-27/2006. 

Vai par stipendijas nepiešķiršanu var tiesāties? 

Senāta iesaiste bija nepieciešama lietā, kurā Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra studiju programmas studente bija pieteikusies stipendijai, taču tā viņai netika piešķirta. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja augstskolā, kur viņas pieteikums tika noraidīts. Viņa vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kura sākotnēji lietu izbeidza, jo tika secināts, ka pārsūdzēts iestādes iekšējs lēmumus. Ar pieteicējas blakus sūdzību lieta nonāca Senātā, kura lēmumā tika norādīts, ka lēmumam par stipendijas piešķiršanu ir ārēja ietekme, jo stipendijas mērķis ir sniegt studentam mantisku atbalstu studijās. Stipendijas piešķiršanas lēmumam nav iekšēji organizatoriska rakstura. Turklāt mantiskā atbalsta apjoms var būt pietiekoši liels, lai netieši ietekmētu studiju galarezultātus, sniedzot plašākas priekšrocības iepretim citiem studentiem. Attiecīgi lēmums, ar kuru personai atteiktas tiesības saņemt stipendiju, atbilst visām administratīvā akta pazīmēm, tādējādi šāda lēmuma tiesiskuma pārbaude ir pakļauta administratīvajai tiesai.  

Lieta Nr.SKA-386/2011. 

Vai students tiesā var apstrīdēt savu atzīmi kontroldarbā? 

Arī jautājumi par pārbaudes darbu vērtēšanu un atzīmju piešķiršanu nonāk līdz Senātam. Piemēram, kāds students studiju kursā “Lietu tiesības” saņēma vērtējumu “7 (labi)”. Nebūdams mierā ar šo vērtējumu, pieteicējs to apstrīdēja Latvijas Universitātes Akadēmiskajā šķīrējtiesā, kura viņa pieteikumu atzina par nepamatotu un noraidīja. Pēc tam pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atzīt, ka viņa darba vērtēšanas procesā ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, un līdz ar to izdot labvēlīgu administratīvo aktu par vērtējuma „8 balles” noteikšanu. Rajona tiesa precizēja pieteikumu un lietu ierosināja par šķīrējtiesas lēmuma atcelšanu. Šī lieta gan tika izbeigta, un pieteicējs vērsās Senātā ar blakus sūdzību.  

Senāts norādīja, ka, vērtējot studiju procesa novērtējuma lēmuma tiesisko dabu, jāievēro, ka studenti ir valstij īpaši pakļautās personas (studiju laikā nonāk valsts pakļautībā). Attiecīgi Senāta lēmumā skaidrots, ka tiesā varētu pārbaudīt tādus izglītības iestādes administratīvos aktus, kuri ietekmē pašu attiecību pamatu (tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu) vai pēc sava veida, apjoma un izpausmes iziet ārpus iekšējām attiecībām, kā arī citus lēmumus, ja tie būtiski ierobežo īpaši pakļautās personas cilvēktiesības. Savukārt lēmums par individuāla vērtējuma (atzīmes) piešķiršanu studiju priekšmetā ir tiesību akts. Lēmums par individuālā vērtējuma piešķiršanu vienā studiju priekšmetā būtiski neskar personas tiesības, jo īpaši, ja nav secināms, ka piešķirtais vērtējums apgrūtinātu vai izslēgtu personas turpmākās studijas vai darba gaitas. Tādējādi ir atzīstams, ka piešķirtais vērtējums ir iekšējs lēmums, un tā pārbaude tiesā nav paredzēta. 

Lieta Nr.SKA-1564/2020. 

Vai diploms var būt elektronisks? 

Ierāmējama diploma saņemšana, beidzot augstākās izglītības iestādi, ir daudzu studentu sapņu piepildījums, taču 2020. gadā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes  studenti saņēma elektroniskā pasta ziņojumu, ka maģistra studiju programmas „Tiesību zinātne” absolventi kopā ar diplomu nesaņems tā pielikumu, taču to varēs saņemt elektroniski. Pieteicējs par šo universitātes lēmumu vērsās Administratīvajā rajonā tiesā, kura atteicās pieņemt pieteikumu. Pieteicējs ar blakus sūdzību vērsās Senātā. 

Senāta lēmumā skaidrots, ka augstskolas diploms tiek izsniegts, lai persona varētu turpmāk izmantot šo dokumentu attiecībās ar trešajām personām. Normas, kas noteic augstākās izglītības iestādes pienākumu un kārtību, kādā tai ir jāizsniedz augstāko izglītību apliecinoši dokumenti, piešķir arī privātpersonai tiesības prasīt dokumenta izsniegšanu noteiktā formātā. Proti, diploma pielikuma oriģināla neizsniegšana papīra formātā ir uzskatāma par augstskolas faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tas nozīmē, ka šādu augstskolas lēmumu var apstrīdēt administratīvajā tiesā, jo šāda universitātes rīcība var ietekmēt attiecības, kas universitātes absolventam var rasties ar citām personām jau pēc studiju procesa noslēguma.  

Lieta Nr.SKA-1218/2021. 

Vai saziņa ar pasniedzēju e-pastā var būt goda un cieņas aizskārums? 

Studiju procesā būtiska ir saziņa un savstarpējā cieņa starp pasniedzējiem un studentiem, taču reizēm komunikācijas procesā gadās šķēršļi.  

Tā Senāts vērtēja blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru daļā tika atteikts pieņemt kāda studenta pieteikumu, kurā citstarp students lūdza atzīt par prettiesisku augstskolas rīcību – emocionālo vardarbību pret pieteicēju – un uzlikt augstskolai pienākumu rakstveidā par to atvainoties. 

Students  iebilda pret profesora rīcību e-pasta vidē – nievājošu attieksmi, kas izpaudās kā viņa izsmiešana un ļauna ironija. Studenta ieskatā, profesors ar savu rīcību aizskāris viņa godu un cieņu.  

Skatot blakus sūdzību, Senāts norādīja, ka ikdienas dzīvē diemžēl nevar izvairīties no tādas savstarpējas komunikācijas, kas nav ideāla, reizēm kādu vārdu vai frāzi var teikt un uztvert asāk, reizēm komunikācijā var parādīties negatīva emocionāla attieksme. Taču tas nenozīmē, ka katrs asāks vārds radītu pamatu vērsties ar kaitējuma atlīdzinājuma prasījumu tiesā. Lai runātu par tiesā aizstāvamu tiesību aizskārumu, būtu jāspēj norādīt uz tā nopietno raksturu; īpaši pakļauto personu gadījumā būtu jāspēj pamatot, ka komunikācija ir sasniegusi līmeni, kas būtiski ierobežo cilvēktiesības. Pretējā gadījumā ikdienas komunikācija cilvēku starpā kļūtu par nemitīgu tiesāšanās priekšmetu un neveicinātu kopīgu sadzīvošanu vienā sabiedrībā, kas, lai arī vienmēr nav ideāla, ir cilvēkiem nepieciešama.  

Šajā gadījumā, ņemot vērā arī to, ka sarakste nebija publiska, tādu būtisku pieteicēja tiesību aizskārumu un līdz ar to cilvēktiesību ierobežojumu Senāts nesaskatīja, līdz ar to secināja, ka šāds pieteikums daļā par emocionālo vardarbību pret pieteicēju nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā. 

Lieta Nr.SKA-525/2024. 

Vai universitātei jānosaka studiju vietu skaits maksas studijām rezidentūrā? 

Senātā nonāca lieta, kurā pieteicējs bija iesniedzis pieteikumu maksas studijām otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Rezidentūra medicīnā”, specialitātē „Plastikas ķirurgs”.  

Ar Rīgas Stradiņa universitātes Uzņemšanas komisijas lēmumu tika apstiprināti uzņemšanas konkursa rezultāti. Atbilstoši šā lēmuma pielikumā norādītajam iegūto punktu skaitam pieteicējs ierindojās trešajā vietā un neguva tiesības studēt izvēlētajā specialitātē, jo tajā tika uzņemti divi reflektanti.  

Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā, lūdzot atzīt universitātes lēmumu par prettiesisku. 

Senāta spriedumā norādīts, ka, ņemot vērā rezidentūras studiju specifiku, studiju vietu skaits konkursā studijām rezidentūrā var mainīties objektīvu un no universitātes neatkarīgu iemeslu dēļ. Taču tas nav pamats neievērot universitātes uzņemšanas noteikumus un studiju vietu skaitu nenoteikt vispār. Ja konkursa laikā objektīvu iemeslu dēļ vietu skaits mainās, tad universitāte var attiecīgi mainīt noteikto vietu skaitu, pienācīgi informējot par maiņu un tās iemesliem pretendentus.  

Necaurskatāmā vietu skaita noteikšanas procedūra kopsakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu par vietu skaita noteikšanas brīdi un veidu var radīt šaubas par konkursa atbilstību procesuālā taisnīguma principam, tiesiskās noteiktības principam, patvaļas aizlieguma principam, tiesiskās paļāvības principam un labas pārvaldības principam un līdz ar to arī šaubas par taisnīgu atlasi kopumā. Turklāt necaurskatāmā procedūra būtiski apgrūtina pretendentam iespēju pierādīt, ka vietu skaits varētu būt speciāli pielāgots, lai neuzņemtu kādu konkrētu pretendentu, un tas var radīt arī šaubas par universitātes objektivitāti.  

Lieta Nr.SKA-44/2022.