18.–19. jūnijā Viļņā norisinājās Lietuvas un Latvijas konstitucionālo tiesu 18. divpusējā konference, kuras ietvaros abu tiesu tiesneši apsprieda pārliecības paušanas brīvības un informācijas brīvības interpretācijas specifiku konstitucionālo tiesu judikatūrā, pievērsās cilvēktiesību aizsardzībai krimināltiesiskajā sistēmā, kā arī aplūkoja abu tiesu judikatūras aktualitātes.
Uzrunājot konferences dalībniekus, Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gintars Goda uzsvēra, ka pasaule mainās, cilvēktiesību un brīvību aizsardzība ir nebeidzams process, tāpēc mūsu uzdevums ir rīkoties, nepazeminot cilvēktiesību aizsardzības standartus. “Pagājušajā gadā mēs pieņēmām vairāk nolēmumu nekā iepriekšējā un bijām vēl stingrāki – divās trešdaļās nolēmumu konstatējām neatbilstību konstitūcijai. Jāatzīmē, ka nolēmumi pārliecības paušanas brīvības un informācijas brīvības jomā, kas nodrošina indivīdu tiesību aizsardzību dažādās dzīves jomās, nemainīgi piesaista sabiedrības uzmanību, raisa politiskas diskusijas un tiek dažādi novērtēti,” sacīja Gintars Goda.
Konferences atklāšanas uzrunā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsvēra, ka abu tiesu kopīgā balss starptautiskajā telpā apliecina stingru apņēmību aizsargāt tiesiskuma un demokrātijas noturību, valstu un reģiona drošību. “Mūsu ciešā sadarbība divpusējā un Baltijas trīspusējā dialogā ir tā atslēga, ar kuras palīdzību mēs katru reizi noskaidrojam, cik konceptuāli līdzīgi domājam, cik vienlīdz svarīgus jautājumus risinām, cik vienojošas vērtības aizstāvam! Šī tikšanās ir iespēja ne tikai dalīties pieredzē un judikatūrā, bet arī stiprināt mūsu vienotību šajos sarežģītajos laikos – pirms izaicinošajiem starptautiskajiem forumiem, kuri mūsu sagaida šogad un nākamgad, – gan pasaules, gan Eiropas tiesu organizāciju kongresiem,” akcentēja priekšsēdētāja.
Savā prezentācijā “Pārliecības paušanas brīvības un informācijas brīvības interpretācija konstitucionālo tiesu judikatūrā” tiesnesis Vītauts Mizars uzsvēra vārda brīvības un informācijas brīvības savstarpējo saistību – brīvība meklēt, saņemt un nodot informāciju ļauj indivīdiem realizēt citas savas tiesības un brīvības.
“Tādējādi šīs savstarpēji saistītās brīvības bieži tiek interpretētas kopsakarā un ir būtiskas daudzos aspektos, it īpaši ņemot vērā pašreizējās informācijas tehnoloģijas un izmainīto ģeopolitisko situāciju. Internetā un caur sociālajiem tīkliem ir iespējams ātri un plaši izplatīt lielu apjomu dažādas informācijas, tai skaitā – dezinformāciju un bīstamus naida runas paveidus, kas var apdraudēt demokrātijas pamatus. Konstitucionālajām tiesām, kas saskaras ar šīm problēmām savā tiesvedībā, ir būtiski nodrošināt vārda un informācijas brīvības garantijas, kā arī tās robežas, un līdzsvarot tās ar citām tiesībām un sabiedrības interesēm. Interpretējot savstarpēji saistītās vārda un informācijas brīvības, konstitucionālās tiesas iepriekšējos nolēmumos attīstīto judikatūru nemitīgi papildina jauni elementi. Izvēlētais interpretācijas ceļš ļauj aizsargāt konstitūcijā nostiprinātās vērtības, uzturēt to līdzsvaru, kā arī veidot atvērtu, taisnīgu un harmonisku pilsonisko sabiedrību un tiesisku valsti,” sacīja Vītauts Mizars.
Savukārt Satversmes tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits akcentēja: “Demokrātiskā tiesiskā valstī izteiksmes brīvības tvērums un tās ierobežošanas iespējas noskaidrojamas, pēc iespējas harmoniski interpretējot Satversmes normas kopsakarā ar starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām, vispārējiem tiesību principiem, kā arī pienācīgi ņemot vērā šā brīža ģeopolitisko kontekstu.”
Priekšlasījumā par cilvēktiesību aizsardzību krimināltiesiskajā sistēmā tiesnesis Aurelijs Gutausks atzīmēja, ka, lai gan Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa saņem salīdzinoši mazāk pieteikumu attiecībā uz krimināltiesību jomu nekā attiecībā uz civiltiesībām un administratīvajām tiesībām, tomēr indivīdi un valsts institūcijas, kurām ir tiesības vērsties Konstitucionālajā tiesā, šādus pieteikumus nereti iesniedz. “2024.–2025. gadā Konstitucionālā tiesa izskatīja trīs ar krimināltiesībām saistītus pieteikumus, bet vēl trīs pieņēma izskatīšanai. Tiesu prakse apliecina, ka cilvēka cieņas, privātās dzīves, vienlīdzības, kā arī citu individuālu tiesību aizsardzības garantijas ir tie konstitucionālie imperatīvi un likumdošanas vadlīnijas, kuras Lietuvas kriminālās justīcijas sistēmai ir jāievēro. Neapšaubāmi, Konstitucionālās tiesas izskatītās lietas sekmē sistēmas uzlabojumus,” atzīmēja tiesnesis Aurelijs Gutausks.
Konferences otrajā sesijā Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss vērsa uzmanību uz jautājumu loku, ar kuriem Satversmes tiesai ir bijis jāsaskaras pēdējos gados un kas ir saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma. “Īpaši nozīmīgi ir kā nacionālajā, tā arī starptautiskā līmenī veikt pasākumus, kas efektīvi pretdarbojas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai. Tas ietver arī nepieciešamību efektīvi darbināt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas mehānismu. Jebkurai demokrātiskai valstij ir pienākums gan efektīvi apkarot naudas atmazgāšanu, gan arī atņemt iespēju agresorvalstīm finansēt citus noziegumus, piemēram, koruptīvos noziegumus, kas var būtiski graut valsts iekšējo drošību – spēju pretdarboties valsts apdraudējumiem. Kā viens no šādiem mehānismiem, kas ir izšķirošs cīņā ar naudas atmazgāšanu, ir noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija, tostarp arī bez notiesājoša sprieduma,” uzsvēra Juris Juriss.
Sniedzot pārskatu par jaunāko Lietuvas Republikas Konstitucionālās tiesas judikatūru, tienesis Algis Norkūns norādīja, ka 14 nolēmumos no 21 tiesību normas atzītas par neatbilstošām konstitūcijai. “Pēdējā pusotra gada laikā Konstitucionālās tiesas darbībā attīstītā judikatūra apliecinājusi, ka Konstitucionālā tiesa uzskata par savu misiju nodrošināt cilvēktiesību un cieņas, kā arī citu demokrātiskai sabiedrībai svarīgu vērtību – vienlīdzības, plurālisma un iecietības – ievērošanu. Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā tikai otro reizi tās darbības laikā Konstitucionālā tiesa izskatīja starptautiska līguma atbilstību konstitūcijai, atbildot uz Seima lūgumu un izvērtējot Stambulas konvencijas atbilstību konstitūcijai. Tiesa nekonstatēja neatbilstību, tomēr, kaut arī Seims bija norādījis, ka Konstitucionālās tiesas secinājumam būšot būtiska nozīme Seima lēmumā pār konvencijas ratificēšanu, pagaidām tā nav notikusi. Kaut arī Konstitucionālās tiesas nolēmumu izpilde ne vienmēr norit ātri un gludi, tā turpinās aktīvi pildīt savu konstitucionālo misiju – spriest tiesu, lemjot par valstij un ikvienam tās pilsonim svarīgiem jautājumiem,” sacīja tiesnesis Algis Norkūns.
Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Anita Rodiņa priekšlasījumā par Satversmes tiesas tiesvedības aktualitātēm 2024.–2025. gadā informēja tostarp arī par aktuālo statistiku, norādot, ka Satversmes tiesas kolēģijas 2024. gadā izskatīja 145 pieteikumus un ierosināja 33 lietas. “Lietas visbiežāk ierosinātas par tiesību normu atbilstību tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principiem, tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesībām uz īpašumu. Lietas ierosinātas arī par tiesību normu atbilstību Satversmes ievadam, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām piedalīties valsts darbībā, tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesa 2024. gadā izskatīja 18 lietas. Spriedumi pieņemti 17 lietās, bet lēmums par tiesvedības izbeigšanu – vienā lietā. Par Satversmei atbilstošām atzītas 22 normas, bet par Satversmei neatbilstošām – astoņas normas,” uzsvēra Anita Rodiņa.
Abu tiesu divpusējās konferences tiek rīkotas kopš 2002. gada. Tā ir platforma, kuras ietvaros dalīties uzkrātajā pieredzē, pievērsties aktuāliem konstitucionālo tiesu judikatūras jautājumiem, kā arī apspriest pieņemto lēmumu juridiskās sekas. Ikgadējās divpusējās konferences tiek rīkotas pamīšus Rīgā un Viļņā.
Lietuvas Republikas Konstitucionālo tiesu konferencē pārstāvēja tās priekšsēdētājs Gintars Goda un tiesneši Tomass Davulis, Aurelijs Gutausks, Giedre Lastauskiene, Vītauts Mizars, Algis Norkūns, Daiva Petrīlaite, Janina Stripeikiene un Stasīss Šedbars. Latvijas Republikas Satversmes tiesu pārstāvēja tās priekšsēdētāja Irēna Kucina, priekšsēdētājas vietniece Anita Rodiņa, tiesneši Jautrīte Briede, Juris Juriss un Mārtiņš Mits, kā arī Administrācijas vadītāja Marika Laizāne-Jurkāne, priekšsēdētājas padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers un Juridiskā departamenta vadītājs Kristaps Tamužs.
