Senāta Civillietu departaments atkārtotai skatīšanai Rīgas apgabaltiesā nodevis lietu, kurā Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) institūta vadošais pētnieks cēlis prasību pret universitāti par darba līguma uz nenoteiktu laiku vadošā pētnieka amatā noslēgšanu un darba algas 33 764 EUR apmērā piedziņu.
Prasībā norādīts, ka prasītājs kopš 2007. gada ieņem vadošā pētnieka amatu. Šajā amatā viņš ir ievēlēts trīs reizes, tostarp pēdējo reizi ar termiņu līdz 2026. gadam. Tomēr RTU ar prasītāju noslēgusi vairākkārtējus darba līgumus uz noteiktu laiku, kas bijuši īsāki par amata ievēlēšanas termiņu.
Lai saglabātu amatu, prasītājs 2023. gadā parakstīja vienošanos par amata pienākumu izpildi Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā (turpmāk – BUNĪ struktūrvienība). Vienlaikus viņš turpināja veikt darba pienākumus arī citā institūta struktūrvienībā. Prasītājs uzskata, ka viņam pienākas darba samaksa saskaņā ar darba līguma grozījumiem. Viņš RTU vienlaikus ir nodarbināts arī profesora amatā.
Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa prasību noraidīja. Tomēr Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa nav noskaidrojusi visus būtiskos lietas apstākļus.
Senāta spriedumā uzsvērts, ka fakts, ka prasītājs RTU vienlaikus ieņem gan vadošā pētnieka, gan profesora amatu, nav pretrunā Augstskolu likuma normām. Tāpat Senāts norāda, ka tiesai bija jānoskaidro BUNĪ struktūrvienības juridiskais statuss, lai precizētu, vai prasītāja darba devējs abos amatos ir RTU, vai arī pastāv divas atsevišķas darba tiesiskās attiecības ar dažādiem darba devējiem.
Ja abos amatos darba devējs ir RTU, tad tiesai jānoskaidro, kurš no amatiem ir prasītāja pamatdarbs. Tikai tad var noskaidrot, kā nosakāms darba tiesisko attiecību saturs (tajā skaitā par darba samaksas apmēru) un uz to attiecināmais tiesiskais regulējums.
Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums nosaka speciālās normas darba tiesībās. Tāpēc, ievērojot akadēmisko amatu specifiku, darbiniekam uz likuma pamata ir tiesība tikt nodarbinātam akadēmiskajos amatos uz ievēlēšanas termiņu neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatdarbs vai papildu darbs. Tomēr šis apstāklis nepiešķir personai tiesību lūgt atzīt tiesību pildīt papildu darbu uz nenoteiktu darbu pat, ja, piemēram, darbinieks ilgstoši pildījis attiecīgā amata pienākumus vai arī ir nodarbināts ar darba līgumu pamatdarbā uz nenoteiktu laiku.
Proti, ja vadošā pētnieka amats ir papildu darbs, tad darbiniekam vienīgi piemīt tiesība prasīt tikt tajā nodarbinātam uz termiņu, kas nepārsniedz Zinātniskās darbības likuma 26. panta otrajā daļā noteikto.
Lai gan prasībā formāli lūgts atzīt prasītāja tiesības tikt nodarbinātam noteiktā struktūrvienībā uz nenoteiktu laiku, būtībā tiek aizstāvētas viņa tiesības uz darba tiesisko attiecību ilgumu, kas pārsniedz noteikto līguma termiņu.
Šādu tiesību esība būs atkarīga no juridisko faktu konstatēšanas, izvērtējot visus pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos apstākļus atbilstoši procesuālajām tiesību normām. Izšķiroša nozīme būs tam, vai vadošā pētnieka amats uzskatāms par pamatdarbu, papildu darbu vai blakus darbu, jo no tā atkarīgs darba līguma termiņa noteikšanas tiesiskais pamats.
Senāta spriedumā arī norādīts, ka gadījumā, ja tiesa konstatēs secīgu terminētu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jāpiemēro tiesību normas tā, lai tiktu pienācīgi sodīta šāda prakse un novērsti Eiropas Savienības tiesību pārkāpuma riski.
Lietas Nr. SKC-300/2025 (C771207123).