Ņemot vērā tēmas īpašo aktualitāti un pilsoniskās iniciatīvas ceļā rosinātos grozījumus Civillikumā, tajā mainot dzīvnieka statusu, žurnāls “Jurista Vārds” un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šā gada 14. novembrī rīkos juristu diskusiju “Mājdzīvnieku labturības un aizsardzības tiesiskais ietvars: vai pietiekams un efektīvs?”. Tajā tiks analizēta gan jaunā iniciatīva, gan līdzšinējais tiesiskais ietvars, mēģinot rast atbildes uz praksē aktuāliem problēmjautājumiem, kas ir īpaši izplatīti mājas mīluļu labturības un aizsardzības jomā. Centrālais jautājums – vai likums šobrīd ir dzīvnieku sabiedrotais un advokāts?
Pirms dažām nedēļām platformā manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”. To parakstījuši jau vairāk nekā 34 000 atbalstītāju, un kolektīvā iesnieguma veidā Saeimas Prezidijs šo rosinājumu jau ir nodevis tālākai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Iniciatīvas pamatā ir priekšlikums grozīt Civillikumu, tajā paredzot, ka “dzīvnieki nav manta (ar no tā izrietošajām īpašuma tiesībām), bet gan dzīvas būtnes”. Tās iesniedzēja Marta Mackeviča atsaucas uz citu valstu praksi, kur šāds regulējums jau pastāv, un uzsver tā nepieciešamību arī Latvijas tiesību telpā. Veicot atbilstošas izmaiņas arī saistītajos likumos, pēc M. Mackevičas domām, “sabiedrība iegūs cilvēcīgāku, taisnīgāku un ētiski atbildīgāku tiesisko sistēmu, kurā tiek atzīts, ka dzīvnieki ir jūtīgas būtnes, nevis manta. [..] Kopumā šis solis palīdzēs Latvijai nostiprināties kā valstij, kas sargā dzīvību un cieņu – gan cilvēka, gan dzīvnieka”.
Lai lietpratīgi izvērtētu šādu grozījumu nepieciešamību un iederību Civillikumā un apzinātu konsekvences, ko tas radītu, 14. novembrī RSU notiks juristu domapmaiņa, meklējot atbildes, vai Civillikums šobrīd ir nepārvarams juridisks šķērslis mājdzīvnieku labturībai un aizsardzībai un kādus ieguvumus un arī blaknes varētu dot rosinātās izmaiņas.
Tiesiskajā sistēmā ir ierasti, ka likumu izmaiņas parasti ir vērstas uz to, lai risinātu kādu konkrētu tiesību jautājumu, problēmu vai regulētu kādas tiesiskas attiecības. Tādēļ, pirms lemt par jaunu risinājumu, vispirms ir jānoskaidro, kādēļ jau esošais regulējums nav pietiekams vai efektīvs.
Tādēļ diskusijā caur normatīvā ietvara un juristu vērtējuma prizmu tiks aplūkots ne tikai rosinātais priekšlikums grozījumiem Civillikumā, bet arī jau esošais regulējums un ļoti izplatītas ikdienas dzīves situācijas, kuru rezultātā dzīvnieki cieš un kas liek izmisīgi meklēt jaunus risinājumus to aizsardzībai. Piemēram: vai Civillikuma dotā īpašnieka pilnīgā vara pār lietu legalizē dzīvnieku “sūtīšanu jūrasskolā” vai eitanāziju veterinārajā klīnikā, ja tam nav medicīniska pamata, bet gan to noteic dzīvesvietas maiņa vai nespēja tikt galā ar savu mājdzīvnieku? Vai, pieņemot mantojumu, dzīvokli var paturēt, bet suni un kaķi izmest uz ielas? Vai šā brīža likumi aizsardzības jomā ir patiesi dzīvnieku sabiedrotie un advokāti un tas atspoguļojas tiesību piemērošanas praksē? Kurš un kādā tiesiskā veidā var iestāties par dzīvnieku, ja tam nav īpašnieka vai arī tas ir cietis no paša īpašnieka?
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem diskusijā meklēs: RSU Studiju programmu grupas “Iekšējā drošība un tiesības” vadītāja Dr. iur. asoc. prof. Inga Kudeikina; Satversmes tiesas tiesnesis, RSU asociētais viesprofesors Dr. iur. Jānis Neimanis; Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts un civiltiesību lietpratējs Mg. iur. Agris Bitāns; Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs; Biznesa augstskolas “Turība” lektore Ph.D. Inese Bāra, kas 2024. gadā aizstāvējusi promocijas darbu “Mājas (istabas) dzīvnieku tiesiskais regulējums Latvijā”; kā arī pilsoniskās iniciatīvas pieteicēja RSU doktorante Marta Mackeviča ar savu četrkājaino draugu Moso, kas no patversmes suņa kļuvis par mājas mīluli.
Diskusijas atziņas un secinājumi tiks apkopoti un publicēti “Jurista Vārdā”.
.JPEG)