Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis divas blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas atteikumiem pieņemt pieteikumus par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem vienā un tajā pašā jautājumā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumus bija interpretējusi tādējādi, ka pirmā pieteikuma priekšmets ir lūgums atzīt iestādes lēmumu par prettiesisku, bet otrā – lūgums atcelt lēmumu un uzlikt pārvaldei pienākumu pieņemt izskatīšanai pieteicējas iesniegtos dokumentus.
Senāts konstatēja, ka Administratīvā rajona tiesa abos gadījumos ir nepamatoti atzinusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pieņemtos lēmumus par starplēmumiem, kas nav pakļauti izskatīšanai administratīvās tiesas procesā. Abos pārvaldes lēmumos bija norādīts, ka, lai iestāde lemtu par administratīvā akta izdošanu, pieteicējiem vispirms ir jāsamaksā lielāka valsts nodeva. Senāts atzina, ka šāda norāde uz to, ka pieteicēji nav izpildījuši administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumus, ir uzskatāma par iestādes konstatējumu, ka pastāv šķēršļi administratīvā akta izdošanai, un tās atteikumu izdot administratīvo aktu. Pieteicējiem šādā situācijā, kad likumā paredzētajā termiņā nav izdots labvēlīgs administratīvais akts, bija tiesības vērsties tiesā, lai panāktu tā izdošanu. Līdz ar to Administratīvās rajona tiesas atteikumi pieņemt pieteikumus izskatīšanai nebija pamatoti. Tomēr, ņemot vērā, ka tiesvedības laikā pārvalde ir izdevusi pieteicējiem labvēlīgu administratīvo aktu un pieteicēji uzskata, ka abu pieteikumu pamatā esošais strīds ir beidzies, Senāts nenodeva pieteikumus izlemšanai Administratīvajā rajona tiesā, jo konstatēja, ka pēc būtības ir iestājies pamats izbeigt administratīvo tiesvedību.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēji bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesnieguši dokumentus, lai pieteicēja – Krievijas pilsone – varētu saņemt atkārtotu uzturēšanās atļauju kā otra pieteicēja, Latvijas pilsoņa laulātā. Pārvalde bija sniegusi pieteicējiem atbildi, ka dokumentu izskatīšanas termiņš pārsniegs pieteicējas likumīgās uzturēšanās termiņu Latvijā, tādēļ esot jāpiemaksā valsts nodeva par dokumentu izskatīšanu paātrinātā kārtībā, lai tie netiktu atstāti bez izskatīšanas. Šāda situācija atkārtojās arī pēc tam, kad pieteicēji iesniedza dokumentus atkārtoti. Nepiekrītot iestādes norādījumam piemaksāt valsts nodevu, pieteicēji par abiem iestādes atteikumiem vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas atteica pieņemt viņu pieteikumus, atzīstot tos par iestādes procesuāliem lēmumiem, kas atsevišķi nav pārsūdzami.
Lietas SKA-776/2025, SKA-846/2025