Ģenerālprokurors Armīns Meisters ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot neizsludināt likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” un nodot to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
2026. gada 15. janvārī Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot jaunu kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, proti, aizskartajam mantas īpašniekam kriminālprocesā nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums par šīs personas īpašumā vai valdījumā esošas mantas aresta atcelšanu. Līdz ar to valstij noteikts pienākums lemt par kaitējuma atlīdzinājumu aizskartajam mantas īpašniekam jau pēc aresta atcelšanas, nesagaidot gala nolēmumu kriminālprocesā. Turklāt konkrētā norma attiecas nevis uz prettiesisku, bet nepamatotu procesa virzītāja rīcību. Kaitējuma atlīdzināšanas likuma izpratnē nepamatota rīcība ir tāda, kas lēmuma pieņemšanas brīdī ir atbildusi tiesību normām, taču vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem.
Ģenerālprokuratūras ieskatā, likumā paredzētais jaunais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats neatbilst spēkā esošajam kriminālprocesuālajam regulējumam. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 1. pantā noteiktajam jebkura kriminālprocesa mērķis ir panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums ir ietverts kriminālprocesa gala nolēmumā, kurā cita starpā tiek sniegts lietā konstatēto apstākļu juridiskais novērtējums. Vienlaikus nepastāv strīds par to, ka lēmums par aresta atcelšanu mantai nav gala nolēmums kriminālprocesā, kā arī šādam lēmumam nav reabilitējoša rakstura.
“Tikai tad, kad kriminālprocesā ir pieņemts gala nolēmums, var tikt lemts jautājums par nepamatotas rīcības dēļ nodarīta kaitējuma atlīdzinājumu, tai skaitā saistībā ar kriminālprocesā mantai uzliktu arestu, kas vēlāk atcelts. Raugoties no kriminālprocesuālā viedokļa, ir priekšlaicīgi lemt jautājumu par kaitējuma atlīdzinājumu vēl pirms gala nolēmuma pieņemšanas kriminālprocesā, nepārliecinoties, ka aizskartajam mantas īpašniekam nav saistības ar kriminālprocesā izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu. Minētais jautājums ir būtisks, jo Ģenerālprokuratūrā līdz šim saņemtajos iesniegumos ietvertie prasījumi par aresta atcelšanu kriminālprocesos, kuros gala nolēmums vēl nav pieņemts, sasniedz vairākus miljonus eiro,” uzsver ģenerālprokurors A. Meisters.
Arī Senāta judikatūrā norādīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 195. panta trešo daļu (noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšana lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa) noziedzīga nodarījuma priekšmets ir tieši naudas līdzekļi un finanšu instrumenti, par kuru aresta laiku pieteicēja vēlas saņemt atlīdzinājumu. Līdz ar to, kamēr nav noslēdzies kriminālprocess, nav pamata secināt, ka jautājums par naudas līdzekļiem un finanšu instrumentiem ir galīgi izlemts. (Senāta 2025. gada 27. marta lēmuma lietā Nr. SKA- 38/2025 7. punkts)
Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību, ka priekšnoteikums sagaidīt gala nolēmumu kriminālprocesā neatņem aizskartajam mantas īpašniekam Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, bet gan atliek šo tiesību realizēšanu uz laiku līdz kriminālprocesā tiek pieņemts gala nolēmums.
Aplūkojot Ģenerālprokuratūras lietvedībā līdz šim esošās kaitējuma atlīdzības lietas, kurās mantai ir ticis uzlikts arests, kas vēlāk ir atcelts, bet kriminālprocess savukārt izbeigts, secināts, ka vidējais termiņš no aresta atcelšanas līdz kriminālprocesa izbeigšanai ir 57 dienas, tādējādi apliecinot, ka procesa virzītājs nepamatoti nevilcinās ar gala nolēmuma pieņemšanu pēc procesa par noziedzīgi iegūtas mantas izbeigšanu un/vai mantas aresta atcelšanas, ja perspektīva papildu pierādījumu iegūšanai netiek saskatīta.
Ģenerālprokuratūra atzīst, ka ir nepieciešams Kaitējuma atlīdzināšanas likumā paredzēt aizskartajam mantas īpašniekam tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu saistībā ar mantai uzliktu arestu, kas vēlāk atcelts. Ģenerālprokuratūras ieskatā, aizskartā mantas īpašnieka tiesības uz atlīdzinājumu tiktu nodrošinātas ar Tieslietu ministrijas 2025. gada 14. novembra priekšlikumu, kas pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā tika iesniegts Juridiskajai komisijai, kurā tas tika atbalstīts.
Priekšlikums paredzēja Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: “Aizskartajam mantas īpašniekam kriminālprocesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ radītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies galīgais nolēmums kriminālprocesā, kurā privātpersonas mantai bija piemērots arests un attiecīgajā kriminālprocesā tas atcelts un manta nav konfiscēta, uz mantu nav vērsta piedziņa, un manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu.” Turklāt Tieslietu ministrijas piedāvātā redakcija saskan ar spēkā esošo kriminālprocesuālo regulējumu.
Saistībā ar likuma pieņemšanas gaitā paustajām bažām par aizskartā mantas īpašnieka iespējām tikt informētam par gala nolēmumu kriminālprocesā Ģenerālprokuratūra vērsa Saeimas Juridiskajās komisijas uzmanību uz to, ka jautājums par aizskartā mantas īpašnieka informēšanu par galīgo nolēmumu kriminālprocesā var tikt risināts ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā.
