Senāta Civillietu departaments ir izskatījis kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta personas prasība pret zemnieku saimniecību, un atzinis, ka ir pamats atcelt minēto spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā.
Prasītāja bija cēlusi prasību, norādot, ka ir strādājusi atbildētājas lopu fermā bez rakstiskā formā noslēgta darba līguma, un lūdzot atzīt, ka starp viņu un atbildētāju ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, kā arī lūdzot piedzīt neizmaksāto darba algu un atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu. Gan Kurzemes rajona tiesa, gan Kurzemes apgabaltiesa bija noraidījušas prasību. Apgabaltiesa bija motivējusi spriedumu ar to, ka, lai gan pušu starpā darba tiesiskās attiecības strīdus laikposmā ir pastāvējušas, ir iestājies Darba likumā noteiktais divu gadu noilguma termiņš šādas prasības celšanai.
Senāts norādīja, ka Darba likumā ir paredzēti speciālie noilguma termiņi, kas atšķiras no Civillikuma vispārējā desmit gadu noilguma termiņa civiltiesiskām attiecībām. Tie attiecas vienīgi uz materiāltiesiskiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, proti, tādiem prasījumiem, ar kuriem darbinieks un darba devējs viens no otra prasa izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās. Turpretī prasījums atzīt, ka starp pusēm ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, ir procesuāls prasījums, uz kuru neattiecas likumā paredzētie noilguma termiņi.
Senāta spriedumā arī uzsvērts, ka darba tiesiskās attiecības pēc būtības ir ilgstoša rakstura tiesiskās attiecības, kurās darba devēja pienākums ir periodiski izmaksāt darbiniekam nolīgto darba samaksu, un par katru šādu izmaksu darbiniekam rodas atsevišķs patstāvīgs prasījums pret darba devēju. Tas nozīmē, ka katram šādam prasījumam noilgums ir aprēķināms atsevišķi, un tas var iestāties gan darba tiesisko attiecību laikā, gan pēc to izbeigšanās.
Līdz ar to, kā norādīja Senāts, apgabaltiesa vispirms nepareizi secinājusi, ka prasījumam atzīt, ka starp pusēm ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības, ir iestājies noilgums, bet pēc tam uz šī secinājuma pamata atzinusi, ka nav pamata atsevišķi vērtēt, vai noilgums iestājies arī prasītājas pieteiktajiem prasījumiem par darba algas un atlīdzības par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu. Tādēļ Senāts atzina, ka lietu apgabaltiesa ir izspriedusi nepareizi un apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība noraidīta pilnībā, ir atceļams.
Lieta SKC-190/2026 (C69442924)
