“Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem ir kļuvusi par milzīgu veiksmes stāstu – tādu, kādu pat tās atbalstītāji nebija paredzējuši.”
/Pēters Šlehtrīms, vācu tiesībzinātnieks, CISG izstrādes grupas dalībnieks un CISG pētnieks/
Šāds vērtējums par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (CISG, Konvencija) nav tikai tās radītāja kompliments savam darbam – tas ir atgādinājums, ka pasaulē pastāv starptautiskie tiesību akti, kas ir patiesi dzīvi: tie tiek lietoti un interpretēti ik dienu, ietekmējot tirdzniecību visos kontinentos. CISG ir viens no veiksmīgākajiem starptautiskajiem mēģinājumiem izveidot vienotu tiesību telpu – šobrīd tā ir spēkā 97 valstīs, aptverot lielāko daļu no pasaules tirdzniecības apjoma.
Konvencija tika pieņemta Vīnē 1980. gada 11. aprīlī. 1997. gada 19. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”, un jau drīz vien Konvencija ienāca arī Latvijas uzņēmēju un juristu ikdienā.
Kāpēc CISG būtu jāpēta tieši tagad – 45 gadus pēc tās pieņemšanas? Tāpēc, ka tā joprojām bieži vien ir nepietiekami izmantots resurss daudzos ar Latviju saistītos komercdarījumos. Tāpēc, ka Konvencija pamatā ir piemērojama automātiski, pat ja par to neviens no līgumslēdzējiem nav domājis. Un tāpēc, ka mēs nevaram runāt par efektīvu starptautisko komerctiesību piemērošanu, ja ignorējam tiesību avotu, kura izmantošanai būtu jābūt pašsaprotamai. Turklāt arī Konvencijas teksts pats par sevi ir interesants – tajā apvienotas dažādu tiesību sistēmu iezīmes: kontinentālās Eiropas tiesību struktūra un anglosakšu fleksibilitāte. Tajā paredzēti vairāki unikāli risinājumi, kas nav atrodami Latvijas civiltiesībās.
Domājot par Konvenciju, svarīgi ir ne tikai tas, ko CISG paredz, bet gan tas, kā mēs to uztveram. Starptautiskajām tiesībām vairs nevajadzētu būt eksotiskai perifērijai Latvijas jurista domāšanā – tās ir neatņemama mūsu profesionālās vides daļa. Tirdzniecības darījumi, uzņēmējdarbība, pirkumi un pārdevumi – tie visi arvien vairāk noris pārrobežu kontekstā. CISG ir lielisks atgādinājums, ka starptautiskās tiesības nav “ārējās”, tās ir “mūsu” – ja vien mēs tās apgūstam, pielietojam un uztveram kā tādas.
Šis “Jurista Vārda” tematiskais numurs veidots kā daudzbalsīgs dialogs par CISG – par tās nozīmi, piemērošanu, izaicinājumiem un pētniecības iespējām. Kalvis Logins rakstā “CISG piemērošana un ar to saistītās priekšrocības – īss ieskats” skaidro CISG piemērošanas pamatprincipus, izceļ tās priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālo tiesību normām un aicina skatīt Konvenciju kā praktisku instrumentu, nevis formālu starptautisku dokumentu.
Publikācijā “CISG atsevišķi tvēruma problēmjautājumi” Ph. D. Aleksandrs Fillers pievēršas Konvencijas piemērošanas tvērumam, īpašu uzmanību veltot starptautiskuma kritērijam, līguma kvalifikācijai un robežai starp pirkuma un pakalpojumu līgumu. Turpinot pētīt CISG tvērumu, Krista Paula Petere aplūko jautājumu par to, ko CISG regulē un ko neregulē attiecībā uz līguma spēkā esamību, analizē strīdīgos punktus saistībā ar maldību un viltu rakstā “Līguma spēkā esamība CISG materiālā tvēruma ietvaros”.
Ģenerālklauzulu interpretācija un to iedarbība praksē ir uzmanības centrā rakstā “Piezīmes par ar saprātīguma jēdzienu saistītajām ģenerālklauzulām CISG”. Ph. D. Laura Ratniece analizē, kā saprātīguma jēdziens funkcionē kā caurvijošs elements CISG normās un kā tas būtu pareizi jāizprot. Interpretācijas jautājumi detalizēti aplūkoti arī rakstā “Kas jāņem vērā, interpretējot pušu rīcību saskaņā ar CISG 8. pantu?”, kurā Sabīne Stirniņa skaidro, kā saskaņā ar CISG veicams interpretācijas process, un sniedz padziļinātu ieskatu Konvencijas 8. panta izpratnē.
Juridiski un praktiski nozīmīgu sasaisti starp CISG un Eiropas Savienības tiesību instrumentiem piedāvā raksts “CISG kā interpretācijas avots Briseles I bis regulai”. Tajā Ph.D. Inga Kačevska aplūko, kā CISG var kalpot kā palīglīdzeklis, interpretējot regulas noteikumus, tā paplašinot konvencijas ietekmi ārpus tās tiešās piemērojamības. Savukārt Ph.D. Toms Krūmiņš un Roberts Gusts rakstā “CISG mijiedarbība ar šķīrējtiesu” diskutē par Konvencijas mijiedarbību ar šķīrējtiesu un aplūko strīdīgus argumentus par to, kad šķīrējtiesas līgumam var piemērot Konvencijas noteikumus. Visbeidzot, šo tematisko izdevumu noslēdz raksts “CISG: pieejamie resursi pētniecībai RJA bibliotēkā”, kurā Krista Paula Petere un Ligita Gjortlere iepazīstina lasītājus ar praktiskām iespējām labāk izprast CISG.
Redakcija pateicas visiem šī numura autoriem – par ieguldīto laiku, kompetenci un gatavību dalīties ar zināšanām! Īpaša pateicība šī numura viesredaktorei – Ph.D. Laurai Ratniecei, kuras pārliecība par starptautisko tiesību vietu Latvijas tiesiskajā telpā, rūpīgais redakcionālais darbs, profesionālais redzējums un neizmērojamā precizitāte ir padarījusi šo izdevumu par kvalitatīvu tiesību domapmaiņas platformu.
Lai šis izdevums kalpo kā aicinājums izmantot CISG pilnvērtīgi, gudri un ar ilgtermiņa redzējumu!