Šī gada pirmajā pusē notiek divi Latvijas tiesu sistēmai ļoti būtiski amatu konkursi, jo 15. jūnijā beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša piecu gadu pilnvaru termiņš, savukārt 11. jūlijā beidzas ģenerālprokurora Jura Stukāna piecu gadu pilnvaru termiņš. Abi viņi šajos amatos bija pirmo reizi, līdz ar to saskaņā ar likumu gan A. Strupišs, gan J. Stukāns varēja pieteikties atkārtotai kandidēšanai, kas arī tika izdarīts.
Uz abiem augstajiem tiesu varas amatiem savas kandidatūras izvirzīja arī citi pretendenti. Uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu līdzās A. Strupišam tika pieteikta Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša un Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Savukārt J. Stukānam konkurenci veido prokurors Uvis Kozlovskis un virsprokurors Aivars Ostapko.
Par trim kandidātiem uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu sabiedrībai tika paziņots 7. aprīlī, un jau 11. aprīlī visus trīs uzklausīja Tieslietu padome, savukārt 14. aprīlī bija paredzēts Augstākās tiesas plēnums, lai senatori nobalsotu par to, kuru no kandidatūrām virzīt apstiprināšanai Saeimā. Līdz ar to brīdī, kad iznāks šis žurnāla “Jurista Vārds” laidiens, būs jau zināms, kurš no trim Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata pretendentiem būs izpelnījies vislielāko kolēģu atbalstu.
Tā kā laika sprīdis no Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidatūru publiskošanas brīža līdz Senāta plēnumam bija tikai nedēļu garš, “Jurista Vārds” diemžēl nevarēja paspēt aptaujāt pretendentus un piedāvāt iepazīt viņu redzējumu mūsu lasītājiem – Latvijas tiesībniekiem. Izmantojot elektroniskā formāta priekšrocības, noreaģēt paguva sabiedriskie mediji, portālā Lsm.lv 11. aprīlī sarīkojot kandidātu tiešsaistes debates, un “Jurista Vārds” izmantoja iespēju šim raidījumam iesūtīt savus jautājumus.
Nav šaubu, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja un līdz ar to arī Tieslietu padomes vadītāja izvēle ir tiesu varas (šai gadījumā – senatoru) ekskluzīvā kompetencē, tomēr sabiedrības uzticēšanos tiesām noteikti veicinātu iespējas tuvāk iepazīt visus trīs kandidātus, kā arī uzzināt viņu konceptuālo redzējumu par tiesu varas attīstību un sabiedrību satraucošu problēmu risinājumiem. Šādu iespēju vēl jo vairāk novērtētu pirmās un otrās instances tiesneši, kā arī tiesu varai piederīgās amatpersonas – advokāti, notāri, tiesu izpildītāji utt. Plašākā domu apmaiņā izskanējušās idejas noteikti būtu vērtīgs pienesums tiesu varas attīstībai un pašrefleksijai – arī tad, ja tās nāktu no kandidātiem, kas vēlāk negūtu senatoru atbalstu virzībai uz Saeimu.
Savukārt ģenerālprokurora amata kandidāti Tieslietu padomē varēja pieteikties līdz 31. janvārim, un Tieslietu padome plāno uzklausīt viņus 9. maijā: tas, kurš saņems Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu, tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā.
Aizvadītajos mēnešos visi trīs kandidāti – J. Stukāns, U. Kozlovskis un A. Ostapko – savas idejas paguvuši vairākkārt izklāstīt sabiedrībai masu medijos, un šajā “Jurista Vārdā” atbild uz desmit redakcijas uzdotiem jautājumiem par prokuratūras vietu tiesu sistēmā, lomu cilvēktiesību nodrošināšanā utt. Noslēdzošais aptaujas jautājums skar neseno gadījumu, kad prokurora atrašanās dienesta automašīnā, ko vadīja smagi iereibis prokuratūras darbinieks, sabiedrībā raisīja pamatotas šaubas par ētikas kontroli šajā iestādē.
Redakcija pateicas visiem trim ģenerālprokurora amata kandidātiem par pausto viedokli un līdz ar to mūsu lasītājiem doto iespēju iepazīt viņu ieceres atbildīgajā amatā. Vienlaikus paradoksāls ir fakts, ka joprojām sabiedrībai nav pieejamas kandidātu izstrādātās koncepcijas, kas tika iesniegtas janvārī, piesakoties amata konkursam. Šīs koncepcijas tikšot publiskotas tikai tad, kad kandidātu atbilstību būs izvērtējušas drošības iestādes. Vai sabiedrībai pietiks laika ar tām iepazīties?