ŽURNĀLS Numura tēma

Tematiskā numura rakstu kopu atklāj Iveta Kažoka ar rakstu, kurā analizē aizliegtās un vēlamās mākslīgā intelekta sistēmas. Viņa norāda: “Lai gan MI aktā noteiktie aizliegto prakšu aizliegumi izriet no nepieciešamības sargāt pamattiesības, kā arī MI aktā iekļauti mehānismi, kas veicina drošu un inovatīvu MI attīstību, tomēr praksē pastāv šaubas par to, cik sekmīgi izdosies šīs nepieņemamās prakses novērst.” Savukārt Ivars Ijabs sniedz ieskatu Mākslīgā intelekta akta tapšanā no Eiropas Savienības Parlamenta perspektīvas. Viņš uzsver, ka “ES likumdevēju uzdevums bija izvērtēt dažādus aspektus, kādos minētais akts varētu skart sabiedrības dzīvi. MI akta gadījumā šis izvērtējums bija īpaši sarežģīts grūti prognozējamā tehnoloģiju progresa dēļ, kurš it visur pasaulē norit krietni straujāk par demokrātisku lēmumu pieņemšanu”. Bet Karinas Palkovas rakstā analizēts tiesiskais ietvars un izaicinājumi saistībā ar mākslīgā intelekta ietekmi uz medicīnas izglītību. Viņa norāda: “MI ieviešana izglītībā ir būtiska, lai veicinātu medijpratību, kritisko domāšanu un digitālās kompetences. Tāpēc ārstniecības personu, studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas Latvijā, apmācībā būtu jāparedz strukturēta pieeja ar MI saistīto kompetenču apgūšanā.”

Jūlija Terjuhana rakstā analizē Mākslīgā intelekta akta un Vispārīgās datu aizsardzības regulas mijiedarbību un izaicinājumus datu subjektu tiesību īstenošanā, kā arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas risinājumus šajā jautājumā. Bet Santa Prauliņa un Patrīcija Utināne analizē Eiropas Komisijas vadlīnijas par aizliegtajām mākslīgā intelekta praksēm, norādot, ka “vadlīnijās pārlieku bieži lietotas tādas neskaidras ģenerālklauzulas kā, piemēram, samērīgums, pamatoti pasākumi, saprātīgi paredzams u.c. Šāda plaša ģenerālklauzulu izmantošana var sniegt gan pozitīvu, gan negatīvu efektu, tomēr pilnīgi noteikti tas var sagādāt pietiekami lielu nenoteiktību vismaz pirmajos MI akta piemērošanas gados, kas savukārt var kaitēt inovāciju un MI attīstībai ES teritorijā.”

Nākamais ir Patrīcijas Frances raksts, kurā aplūkota nepieciešamība regulēt dziļviltojumu izmantošanu bērnu pornogrāfijas apkarošanai. Autore norāda, ka “šobrīd īpaši aktuāla problēma ir dziļviltojumu pornogrāfija, ko iedala atriebības pornogrāfijā un pornogrāfijā bez abpusējas piekrišanas”. Savukārt Adriāns Sinijs rakstā pievērš uzmanību Mākslīgā intelekta akta ietekmei uz finanšu nozari, uzsverot, ka “kredītnovērtējuma sistēmai jāpierāda, ka rezultāti ir precīzi un nerada diskriminācijas riskus, lai kalpotu par uzticamu pamatu kredītlēmumiem, t.i., tai jānodrošina atbilstošs precizitātes, noturības un kiberdrošības līmenis”. Šim rakstam seko Gunāra Elksņa un Anetes Piļkas raksts, kurā autori pievēršas mākslīgā intelekta trenēšanas tiesiskajiem izaicinājumiem, bet tematisko numuru noslēdz Vijas Kalniņas intervija ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta datorikas tiesību doktorantu Robertu Mahari (Robert Mahari) par veidiem, kā mākslīgo intelektu izmantot jurisprudencē.

Piebilstams, ka Mākslīgā intelekta aktam veltītais numurs ir pirmā rakstu kopas daļa, savukārt otrā rakstu kopa tiks publicēta jūlija sākumā, kurā autori turpinās sniegt ieskatu Mākslīgā intelekta akta un mākslīgā intelekta izaicinājumos un ar to saistītajās iespējās. Tādēļ jāvēl – lai aizraujoša lasāmviela!