ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Aprīlis 2025   •   Nr.15/16 (1385/1386)

Regulēt nezināmo: Mākslīgā intelekta akts Eiropas Savienības Parlamenta perspektīvā
Dr. sc. pol.
Ivars Ijabs
Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas Universitātes asociētais profesors 

2024. gada jūnijā pieņemtais Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdošanā nav viens atsevišķs tiesību akts. Tas jau no pašiem pirmsākumiem ir bijis iecerēts kā daļa no t.s. digitālās pakotnes, kuras nolūks ir ieviest zināmu normatīvu kārtību līdz šim visai anarhiskajā interneta vidē. ES Parlamenta 9. sasaukums (2019–2024) šo uzdevumu veica, būtiski koriģējot Eiropas Komisijas piedāvātās iniciatīvas – kas ir arī likumsakarīgi, ņemot vērā, ka ES Parlaments ir vienīgais pilsoņu demokrātiski ievēlētais likumdošanas orgāns Eiropā. Savukārt šobrīd, kad Digitālo pakalpojumu akts, Digitālo tirgu akts, MI akts un citi šīs pakotnes tiesību akti ir pieņemti, īpaša uzmanība ES Parlamentam būtu jāvelta to ieviešanai. Tas nav viegls uzdevums, ņemot vērā, cik strauji attīstās tehnoloģijas – likumdošana šeit var kļūt novecojusi jau savā publicēšanas brīdī. Tādēļ likumdevējiem ir jāstrādā kopā ar tehnoloģiju ekspertiem un nozari, lai attiecīgās tiesību aktu normas patiešām sasniegtu gaidīto efektu.

Šajā rakstā es atskatīšos uz tiem sarežģījumiem MI akta pieņemšanas procesā, kuriem visdrīzāk būs loma arī tā ieviešanā. ES likumdevēju uzdevums bija izvērtēt dažādus aspektus, kā minētais akts varētu skart sabiedrības dzīvi. MI akta gadījumā šis izvērtējums bija īpaši sarežģīts grūti prognozējamā tehnoloģiju progresa dēļ, kurš it visur pasaulē norit krietni straujāk par demokrātisku lēmumu pieņemšanu. Turklāt ES pēc būtības nav federācija, bet gan nācijvalstu apvienība, kuras savā starpā atšķiras gan pēc tehnoloģisko inovāciju, gan ekonomiskās produktivitātes līmeņa. Šīs atšķirības bija jārespektē, ņemot vērā, ka arī daļa no mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) regulējuma būs jāievieš dalībvalstu līmenī.

ES vēsturiski ir veidojusies vispirms kā regulatīva kopiena: dažādu veidu regulācija vienotajā tirgū Eiropai vienmēr ir padevusies labāk nekā, teiksim, kopīga ārpolitika un drošības politika, kur nepieciešama strauja un izlēmīga rīcība krīzes apstākļos.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Numura tēma
Mākslīgā intelekta akts – izaicinājumi un iespējas
Pagājušajā gadā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts,1 un, lai arī tas kopumā jāpiemēro no 2026. gada 2. augusta, tomēr tajā pašā laikā aktā noteikti dažādi laika posmi, kad piemērojamas atsevišķas tā daļas. ...
Jurista Vārds
Aptauja
Trīs ģenerālprokurora amata kandidāti atbild uz “Jurista Vārda” jautājumiem par prokuratūras nākotni Latvijā
Šī gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Tādēļ Tieslietu padome 10. janvārī izsludināja konkursu uz šo amata vietu, un savas kandidatūras līdz 31. janvārim ...
Iveta Kažoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtās un vēlamās mākslīgā intelekta sistēmas atbilstoši Mākslīgā intelekta aktam
Šajā rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) – pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums pasaulē,1 kas veltīts mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ...
Karina Palkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgā intelekta akta ietekme uz ārstniecības personu un studējošo: tiesiskais ietvars un izaicinājumi
Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) kļūst par neatņemamu veselības aprūpes nozares sastāvdaļu, sniedzot būtiskas priekšrocības diagnostikas, ārstēšanas un pacientu aprūpes procesos. Līdz ar MI tehnoloģiju plašāku ...
Jūlija Terjuhana
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgais intelekts un VDAR: izaicinājumi datu subjektu tiesību īstenošanā un EDAK ieteiktie risinājumi
AUTORU KATALOGS