ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Aprīlis 2025   •   Nr.15/16 (1385/1386)

Mākslīgais intelekts un VDAR: izaicinājumi datu subjektu tiesību īstenošanā un EDAK ieteiktie risinājumi
Jūlija Terjuhana
Tehnoloģiju juriste, Latvijas Universitātes doktorante, CIPP/E 

Ievads

Pašlaik dzīvojam laikā, kad mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) rīku izmantošana ikdienā kļūst arvien izplatītāka. Dažādu MI sistēmu, tādu kā Chat GPT vai Copilot, lietošana ikdienas darbā ir kļuvusi teju par ikdienu plašam galalietotāju lokam visā pasaulē, sākot ar skolēniem un studentiem un beidzot ar visdažādāko jomu profesionāļiem. Ja 2023. gads bija gads, kad pasaule atklāja ģeneratīvo MI, tad 2024. gads ir gads, kad organizācijas patiešām sāka izmantot šo jauno tehnoloģiju un iegūt no tās biznesa vērtību.1 Saskaņā ar Eurostat2 2025. gada janvārī publicētajiem statistikas datiem Latvijā ir novērojams MI lietojuma palielinājums no 4,53 % 2023. gadā uz 8,83 % 2024. gadā. Līdz ar to 2024. gadā MI izmantoja gandrīz 9 % Latvijas uzņēmumu ar vismaz 10 darbiniekiem.

Personas dati tiek izmantoti gan MI sistēmu apmācības (trenēšanas) procesā, gan jau apmācīta MI izmantošanas procesā. Tāpat kā uz jebkuru datu apstrādi, arī uz datu apstrādi MI modeļos un sistēmās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas3 (turpmāk – VDAR) noteikumi. Tajā skaitā arī datu pārziņu pienākums nodrošināt datu apstrādes tiesiskumu un subjektu tiesību īstenošanu.

Turpinot “Jurista Vārda” 2025. gada februāra numurā Nr. 6 (1376) aizsākto tematu par datu subjektu tiesību īstenošanas izaicinājumiem MI,4 šajā rakstā autore apkopos jaunākos Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (turpmāk – EDAK) priekšlikumus minētajā jautājumā. 2024. gada nogalē EDAK ir publicējusi Atzinumu Nr. 28/2024 par dažiem datu aizsardzības aspektiem saistībā ar personas datu apstrādi MI modeļu kontekstā,5 kurā piedāvā dažādus praktiskus risinājumus, kā datu pārziņi varētu veicināt datu subjektu tiesību īstenošanu MI.

 

1. MI darbības īpatnības un personas dati tajās

MI izmanto algoritmus, kas mācās no datiem gan to sākotnējās trenēšanas stadijā, gan MI izmantošanas laikā. Kamēr algoritmi nosaka, kā MI apstrādā informāciju un pieņem lēmumus, dati veido MI modeļa izpratni par to, pamatojoties, uz kādām likumsakarībām ir jāpieņem lēmums.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Numura tēma
Mākslīgā intelekta akts – izaicinājumi un iespējas
Pagājušajā gadā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts,1 un, lai arī tas kopumā jāpiemēro no 2026. gada 2. augusta, tomēr tajā pašā laikā aktā noteikti dažādi laika posmi, kad piemērojamas atsevišķas tā daļas. ...
Jurista Vārds
Aptauja
Trīs ģenerālprokurora amata kandidāti atbild uz “Jurista Vārda” jautājumiem par prokuratūras nākotni Latvijā
Šī gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Tādēļ Tieslietu padome 10. janvārī izsludināja konkursu uz šo amata vietu, un savas kandidatūras līdz 31. janvārim ...
Iveta Kažoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtās un vēlamās mākslīgā intelekta sistēmas atbilstoši Mākslīgā intelekta aktam
Šajā rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) – pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums pasaulē,1 kas veltīts mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ...
Ivars Ijabs
Skaidrojumi. Viedokļi
Regulēt nezināmo: Mākslīgā intelekta akts Eiropas Savienības Parlamenta perspektīvā
Karina Palkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgā intelekta akta ietekme uz ārstniecības personu un studējošo: tiesiskais ietvars un izaicinājumi
Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) kļūst par neatņemamu veselības aprūpes nozares sastāvdaļu, sniedzot būtiskas priekšrocības diagnostikas, ārstēšanas un pacientu aprūpes procesos. Līdz ar MI tehnoloģiju plašāku ...
AUTORU KATALOGS