Šajā rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) – pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums pasaulē,1 kas veltīts mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) tehnoloģiju pārvaldībai. MI akts, kas pieņemts 2024. gadā, iedibina uz riskiem balstītu modeli, kurā MI sistēmas tiek iedalītas četrās kategorijās: aizliegtas, augsta riska, ar pārredzamības prasībām un ar zemu vai teju nekādu riska līmeni. MI akta mērķis ir nodrošināt līdzsvaru starp tehnoloģiskajām inovācijām un ES Pamattiesību hartā2 nostiprināto pamattiesību (privātuma, cilvēka cieņas un nediskriminācijas) pienācīgu aizsardzību.
Galvenais MI akta vadmotīvs ir atziņa, ka noteikta daļa MI sistēmu rada tik nopietnus ētiskus vai sociālus risku, ka šādas MI sistēmas ir jāaizliedz, taču pārējās MI sistēmas var regulēt atbilstoši to risku līmeņiem. Tādēļ šajā regulējumā aizliegtās MI sistēmas definētas īpaši šauri un izsmeļoši, par katru aizliegto sistēmu arī MI akta preambulā skaidrojot tās aizliegšanas iemeslus. Tajā pašā laikā, lai gan citas MI sistēmas netiek automātiski atzītas par “vēlamām”, tās var darboties ES tirgū, ja to radīto risku līmenis ir pietiekami kontrolējams. Jo zemāks risks, jo vienkāršāk nodrošināt atbilstību regulai.
MI aktā skaidri pateikts, ka tas neattiecas uz noteiktām MI lietojuma nozarēm, piemēram, militāriem mērķiem vai uz nekomerciālu, personisku MI izmantošanu. Aizliegtās prakses saistītas ar komerciāliem vai profesionāliem kontekstiem vai specifisku sabiedrisko pielietojumu.
Aizliegtās prakses atbilstoši regulas 5. pantam
MI akta 5. pants skaidri nosaka tādas MI prakses, kuras jau savā esencē ir pretrunā ES pamatvērtībām. Lai labāk izskaidrotu MI akta regulējumu, Eiropas Komisijas 2025. gadā ir izdevusi “Vadlīnijās par aizliegtām MI praksēm”,3 kur sniegti padziļināti aizliegto prakšu piemēri, kā arī kritēriji, lai noteiktu brīdi, kad MI sistēmas ietekme pārsniedz pieļaujamo kaitējuma slieksni. Vadlīnijas vērtē potenciālo kaitējumu (finansiālu, psiholoģisku u.tml.), sistēmas izstrādes nolūku un to, vai MI lietotājam ir iespēja sniegt patiesi informētu piekrišanu. Jebkura prakse, kas atbilst MI akta 5. pantā noteiktajiem kritērijiem, uzskatāma par nesavienojamu ar pamattiesībām.
Lai skaidrāk raksturotu nepieņemamās MI prakses, šī raksta autore piedāvā vairākus to piemērus.
- Sublimināla manipulācija (5. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Piemērs: tiek komercializēta reklāmas platforma, kas ar MI palīdzību nemanāmi pielāgo video vai audio signālus tā, lai tie pakļūtu zem cilvēka apzinātas uztveres sliekšņa, piemēram, tie veicina impulsīvus pirkumus. Šāda metode nesamērīgi ietekmē cilvēka brīvo gribu.
- Neaizsargātības izmantošana (5.1.b). Piemērs: tiek komercializēta MI sistēma, kas analizē bērnu tiešsaistes uzvedību un šādi veicina pārmērīgus pirkumus spēļu lietotnēs, apzināti izmantojot bērnu nespēju kritiski novērtēt dažādās pārliecināšanas taktikas. Eiropas Komisijas vadlīnijās norādīts, ka šāda rīcība pārkāpj informētas piekrišanas principu un rada nesamērīgu kaitējumu, jo izmanto konkrētu neaizsargātību (šajā gadījumā vecumu).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes