ŽURNĀLS Intervija

15. Aprīlis 2025   •   Nr.15/16 (1385/1386)

Par aizraujošiem veidiem, kā mākslīgo intelektu izmantot jurisprudencē
Roberts Mahari (Robert Mahari) intervijā Dr. iur. Vijai Kalniņai Kembridžā, Masačūsetsā, Amerikas Savienotajās Valstīs
Foto no personīgā arhīva

Roberts Mahari ir doktora grāda kandidāts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (Massachusetts Institute of Technology) un Hārvarda Universitātes Juridiskajā fakultātē, kurš pēta vairākus ar mākslīgo intelektu saistītus jautājumus, tostarp par tā praktisku pielietojumu, lai uzlabotu piekļuvi juridiskiem pakalpojumiem un taisnīgai tiesai, gan arī par riskiem un regulēšanu. Intervijā R. Mahari iepazīstina ar secinājumiem, ko var izdarīt par ASV federālo tiesu tiesnešiem, balstoties uz nolēmumos izmantotiem citātiem, kā tehnoloģijā iestrādāt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, par juristu profesijas nākotni, tostarp jauno juristu sagatavošanu, un citiem jautājumiem.

Lūdzu, dažos vārdos pastāstiet par sevi.

Es ierados ASV, lai Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā studētu ķīmijas inženieriju. ASV jurisprudenci var studēt kā otrā līmeņa augstākās izglītības programmu (secondary graduate program), un es vēlējos kļūt par juristu. Sākumā domāju, ka varbūt specializēšos patentu tiesībās vai komerctiesībās, vai tamlīdzīgi.

Es sāku studēt jurisprudenci Hārvarda Universitātē (Harvard University) un ļoti ātri sapratu, ka tiesību sistēmās trūkst tehnoloģiju un to efektivitātes. Man bija sajūta, ka šo trūkumu izjūt gan uzņēmumi, kuri arvien vairāk un vairāk maksā par juridiskiem pakalpojumiem, gan arī cilvēki, kuriem nav nekādu cerību atļauties juristu pakalpojumus. Un tā studiju procesa vidū Hārvarda Universitātē man pavērās iespēja sākt apvienoto studiju programmu. Es uzsāku doktorantūras studijas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, koncentrējoties uz disciplīnu, ko es saucu par datorikas tiesībām (computational law). Tās būtība ir būvēt sistēmas, kas mums ļauj labāk saprast, kā patiesībā tiesības strādā, kā tiesneši patiesībā domā un tamlīdzīgi. Un tas arī aptver sistēmas, kas var palīdzēt juristiem viņu profesionālajā darbībā. Šo apvienoto programmu uzsāku pirms vairākiem gadiem un esmu gandrīz pabeidzis studijas. Maijā būs izlaidums.

Un kā ar jūsu promocijas darbu?

Mana promocijas darba tēma ir “Ceļā uz jurisprudences teorijas un prakses datorizētu transformāciju” (Towards the computational transformation of legal theory and practice). Visi šie iepriekš minētie jautājumi ietilpst mana promocijas darba tēmā. Mēs esam uzbūvējuši dažādas sistēmas un esam strādājuši ar partneriem no uzņēmumiem un valsts sektora, lai izmēģinātu šo sistēmu prototipus dzīvē un izceltu gaismā dažus specifiskus jautājumus. Doktorantūras studiju laikā esmu publicējis vairāk nekā 20 zinātniskas publikācijas. Es cenšos parādīt, ka datorikas tiesības ir jauna patstāvīga akadēmiskā disciplīna, kura ir uzmanības vērta, un ka tā nav tikai tāda blakus lieta vai varbūt tikai nejauša disciplīnu krustošanās. Proti, ka tā pati par sevi ir interesanta joma, kurā specializēties. Savā promocijas darbā cenšos definēt, ko šī joma ietver: kas ir interesantie jautājumi, kas ir izaicinājumi, kas ir potenciāls, uz kurieni tas ved, utt.

Kā tas raksturīgi arvien vairāk zinātnes disciplīnās, mans promocijas darbs nav tikai viens dokuments, bet faktiski manis veikto pētījumu kompilācija. Proti, visi šie atsevišķie raksti un pētījumi tiks sistematizēti promocijas darbā.

Pastāstiet arī par citiem saviem amatiem.

Savā līdzšinējā karjerā esmu darījis daudz lietu. Esmu stipendiāts Hārvarda Juridiskās fakultātes Juridiskās profesijas centrā (Harward Law School Center on the Legal Profession). Šeit es lielākoties palīdzu ar izglītības programmām praktiķiem, mācot praktizējošus juristus par mākslīgo intelektu (turpmāk – MI). Tāpat pagājušajā semestrī pasniedzām studiju kursu par juridiskajām profesijām, kas ir obligāti apgūstams studiju priekšmets katram tiesību studentam. Šajā studiju kursā tiek runāts par konfidencialitātes pienākumu, kādi pienākumi juristiem ir pret klientu, tiesu. Mēs atradām veidu, kā šajās nodarbībās daudz runāt par MI. Tā bija diezgan interesanta iespēja ienest tehnoloģijas studiju kursā, kas visiem ir obligāts.

Esmu arī līdzpriekšsēdētājs Ņujorkas pilsētas advokātu padomes (New York City Bar Association) apakškomitejā. Tā ir asociācija ar aptuveni 23 tūkstošiem juristu, un apakškomiteja koncentrējas uz ģeneratīvā MI izmantošanu juridiskajā praksē, kā arī nodrošina vairākas programmas praktizējošiem juristiem.

Es iesaistos arī dažādos pasākumos, piemēram, sadarbojoties ar Pasaules Ekonomikas forumu (World Economic Forum), konferencē Davosā tiek savesti kopā dažādi eksperti, lai kopīgi izdiskutētu jautājumus par tiesību nākotni.

ASV juridiskās izglītības sistēma ir unikāla tādā ziņā, ka tā ir ļoti atvērta (it īpaši Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā) netipiskām tēmu kombinācijām un ļoti orientēta uz praksi, kas mudina meklēt sadarbības iespējas un projektus. Tas nozīmē, ka es arī daudz ceļoju. Es daru ļoti daudz blakus lietu, kas no tipiska doktorantūras studenta netiktu sagaidīts.

Vai jums tas patīk?

Jā, pat ļoti.

Runājot par MI, cilvēki parasti iedalās divās grupās. Ir tādi, kas ir MI optimisti, saskatot to kā instrumentu, kas varētu palīdzēt atrisināt visas cilvēces problēmas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Viktorija Soņeca
Numura tēma
Mākslīgā intelekta akts – izaicinājumi un iespējas
Pagājušajā gadā stājās spēkā Mākslīgā intelekta akts,1 un, lai arī tas kopumā jāpiemēro no 2026. gada 2. augusta, tomēr tajā pašā laikā aktā noteikti dažādi laika posmi, kad piemērojamas atsevišķas tā daļas. ...
Jurista Vārds
Aptauja
Trīs ģenerālprokurora amata kandidāti atbild uz “Jurista Vārda” jautājumiem par prokuratūras nākotni Latvijā
Šī gada 11. jūlijā beigsies pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. Tādēļ Tieslietu padome 10. janvārī izsludināja konkursu uz šo amata vietu, un savas kandidatūras līdz 31. janvārim ...
Iveta Kažoka
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizliegtās un vēlamās mākslīgā intelekta sistēmas atbilstoši Mākslīgā intelekta aktam
Šajā rakstā aplūkots Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts) – pirmais visaptverošais tiesiskais regulējums pasaulē,1 kas veltīts mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) ...
Ivars Ijabs
Skaidrojumi. Viedokļi
Regulēt nezināmo: Mākslīgā intelekta akts Eiropas Savienības Parlamenta perspektīvā
Karina Palkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Mākslīgā intelekta akta ietekme uz ārstniecības personu un studējošo: tiesiskais ietvars un izaicinājumi
Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) kļūst par neatņemamu veselības aprūpes nozares sastāvdaļu, sniedzot būtiskas priekšrocības diagnostikas, ārstēšanas un pacientu aprūpes procesos. Līdz ar MI tehnoloģiju plašāku ...
AUTORU KATALOGS