Latvijas Republikas Satversmes 102. pants aizsargā pamattiesības apvienoties biedrībās, kas ietver arī tiesības apvienoties arodbiedrībās. Tas paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Savukārt Satversmes 108. pants īpašu uzmanību velta arodbiedrību brīvībai, paredzot, ka strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu un tiesības streikot, kā arī valsts aizsargā arodbiedrību brīvību. Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums “valsts aizsargā” arodbiedrību brīvības nodrošināšanas jomā uzliek valstij arī īpašu pienākumu veikt tādus pasākumus, kuru mērķis būtu arodbiedrību brīvības aizsardzība.1
Vienlaikus, strādājot arodbiedrību kustībā, regulāri ir jāsastopas ar arodbiedrību pārstāvju sniegto informāciju par darba devēju veiktām darbībām nolūkā traucēt arodbiedrību darbību, diskreditēt arodbiedrību darbinieku acīs, graut arodbiedrības un tās līderu reputāciju, biedēt darbiniekus ar mērķi panākt viņu izstāšanos no arodbiedrības.
Šie gadījumi citu starpā ietver, piemēram, darba devēja rīcību, izplatot gatavas veidlapas ar iesniegumu par izstāšanos no arodbiedrības. Tas ietver arī draudus atlaist no darba vai padarīt darba apstākļus nepieņemamus, ja darbinieks neizstāsies no arodbiedrības. Vai gluži otrādi – tie var būt darba devēja piedāvājumi uzlabot darba apstākļus, piemēram, pacelt algu vai veicināt karjeras attīstības perspektīvas, ja darbinieks izstāsies no arodbiedrības vai neatbalstīs arodbiedrības aktivitātes. Turpmākas darbības var ietvert arī traucējumus komunikācijai ar arodbiedrību (piemēram, piekļuves iekšējās komunikāciju sistēmas (intraneta) lietošanai ierobežošana), aizliegumus arodbiedrības aktīvistiem izplatīt jebkādu informāciju par arodbiedrības esamību vai darbību uzņēmumā, represijas pret darbiniekiem par parādīšanos kopā ar arodbiedrības pārstāvi vai arodbiedrības simbolikas rādīšanu uzņēmuma telpās, biedru iebiedēšanu, lai novērstu viņu dalību arodbiedrības organizētā streikā. Taču, neraugoties uz šādu darbību nepieļaujamību, tās nav sodāmas un var tikt turpinātas, neskatoties uz arodbiedrības protestiem, šādi liekot šķēršļus arodbiedrību likumiskai darbībai un apvienošanās brīvības īstenošanai praksē.
Īpašu kaitējumu un graujošu ietekmi uz arodbiedrības lomu šādas uzņēmuma darbības veido tieši tad, kad arodbiedrība vai arodbiedrības struktūrvienība tikai mēģina izveidoties uzņēmumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes