Kad viduslaiku Sjēnā radās draudi demokrātiskai pašpārvaldei un sabiedriskajam labumam, domnieki uzticēja Lorenceti (Lorenzetti) uzgleznot "Alegoriju par labu un sliktu valdību".1 Freskas uz Sjēnas pils tā sauktās Devītnieka zāles (Sala dei Novi) sienām stāv kopš 1338. gada. Arī vēlākie režīmi, kas gāza pašpārvaldi, neuzdrošinājās aizkrāsot kolorītos tēlus, kuri parāda labu valdīšanu un dzīvi zem tirāna.
Kā liels komikss seši sienas gleznojumi atklāj, ka arī tolaik tika meklētas formas, kā komunicēt par tādu ‘valsts iekārtu, kas ir pietiekami sarežģīta, nestabila, kam ir daudz ienaidnieku un tomēr kura ietver apsolījumu par godīgu pārvaldi un taisnīgu resursu sadali. Sjēnas demokrātisko iekārtu apdraudēja ne tikai konkurējošās pilsētvalstis, to pirmām kārtām apšaubīja oligarhija pilsētas iekšienē.
Vienā no freskām attēlotie deviņi pilsētas domnieki ir pilnīgi vienāda auguma. Nolīdzināšanai ir nolūks – nivelēti nav ievēlētie, bet gan viņu bagātības, vara un tieksme pēc pārmērībām, kas noved pie tirānijas. Alegorijas par sliktu valdīšanu centrā atrodas liels tirāns ar ragiem un ilkņiem. Viņam pie kājām līķautā guļ "taisnīgums" ("IVSTI").
Arī mūsu demokrātijai svarīgākajās telpās amatpersonas uz sienām var redzēt atgādinājumus – Saeimā tie ir Satversmes panti, tagadējā Ministru kabinetā nepārprotami tiek atgādināts "Viens likums – viena taisnība visiem". Cīņa pret tirāniju un varas uzurpēšanu nav beigusies.
Vai tagad ikvienam būtu jādodas uz Sjēnu? Tūrismam pēdējā laikā ir sabojāta reputācija. Iestājoties siltam laikam, mūsdienu nomadi meklē siltumu un pieradinātu eksotiku all inclusive viesnīcās, savukārt priviliģētie neatgriezeniski izmaina neskartos dabas stūrīšus. No lidojumiem izvirst emisijas, tiek degradēti dabas parki un pludmales, astronomiskas īres cenas vietējiem rada sociālu spriedzi. Nav tā, ka redakcija aicinātu lasītāju šovasar netuvoties sava pagasta robežām, un tomēr ir vairāki veidi kā ceļot – piemēram, lasīt.
14. gadsimta Itālijā Sjēnas pilsēta gandrīz 70 gadus2 eksperimentēja ar tiesisko iekārtu, kas balstījās uz pašpārvaldi – tiesīgie iedzīvotāji ievēlēja savus pārstāvjus, amati tika sadalīti rotācijas kārtībā un lēmumi tika pieņemti koleģiāli. Gluži kā Solona Atēnās tie bija Sjēnas tirgotāji – mezzana gente (vidusslānis) vai popolo grasso (turīgā tauta), kuri spēja iegūt ietekmi pilsētas pārvaldē, pārtraucot oligarhu netraucētu valdīšanu.
Sjēnas tiesiskā iekārta bija noteikta 1262. gadā izdotajos Statūtos (Constituto)3, tie aptvēra visas iespējamās tiesiskās attiecības, arī pārvaldes iekārtu un tiesas spriešanu. "Demokrātijas" periodā – piesardzīgi izmantojot šo anahronismu – tiek izdota Statūtu vulgārā versija (Il Constituto volgarizzato). Vārds "vulgārs" ir domāts tā arhaiskā nozīmē – vulgārā valoda bija ikdienas itāļu valoda pretstatā oficiālajai latīņu valodai. Tulkoto Statūtu preambula precizēja: "Statūtiem jābūt rakstītiem ikdienas valodā, ar labi izlasāmiem lieliem un skaidras formas burtiem uz kvalitatīva pergamenta."
Freskas iedvesmo arī mūsdienu demokrātijas un konstitucionālo tiesību pētniekus – darba tapšanas apstākļi sasaucas ar labi pazīstamo "demokrātijas atkāpšanos". Centrālais tēls labas valdības alegorijā ir Miers, taču šeit ir nianse. "Vienīgais veids, kā panākt mieru, ir radīt pilsētā tādus apstākļus, ka neviens indivīds nevar īstenot savas ambīcijas, izmantojot sabiedrisko labumu, pilsētas resursus," paskaidro britu ideju vēsturnieks Skiners (Skinner).4 Labi zināmais konstitucionālisma vēsturnieks Rozanvalons (Rosanvalon) atgādina, ka "valdīt nozīmē uzklausīt pilsoņus, tas ir tikpat svarīgi kā pieņemtais lēmums".5 Vai freskas atklāj mūsdienu publisko tiesību pamatprincipus?
Mums ir jābūt pacietīgiem – kopš 2021. gada alegorijas par labu un sliktu valdību tiek pirmo reizi pilnībā atjaunotas, tās apskatīt var retu reizi gida pavadībā. Fragmenti no darba laika gaitā ir izdzisuši vai krāsojums ir pilnībā nokritis. Tukšās vietas freskās atstāj vietu iztēlei, kas noderēs arī mums, iedzīvinot tiesiskumu 21. gadsimta Latvijā.
1. Priekšstatam skat.: https://it.wikipedia.org/wiki/Allegoria_ed_effetti_del_Buono_e_del_Cattivo_Governo
2. Laikā starp 1287. un 1355. gadu.
3. Sjēnas Statūtu juridiskai analīzei skat.: Mondolfo U. La legislazione statutaria senese dal 1262 al 1310, Studi Senesi, XXI, 1904.
4. Skinner Q. Ambrogio Lorenzetti, The Artist as political philosopher. Proceedings of the British Academy, Volume 72, 1986.
5. Rosanvalon P. Bon Gouvernement, Seuil, 2015.