ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, kuri apdraud fizisko un juridisko personu mantiskās intereses, "kas tiek nodrošinātas, piešķirot valdījuma, lietojuma un rīcības iespējas likuma ietvaros ar viņu īpašumā vai likumīgā valdījumā esošo mantu",¹ tiek diferencēta atkarībā no noziedzīgā nodarījuma priekšmeta, tas ir, nolaupītās mantas vērtības. Krimināllikuma² (turpmāk – arī KL) 180. pantā paredzēta atbildība par zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā, kas ir visbiežāk valstī izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Tā 2024. gadā reģistrētas 11 024 zādzības, krāpšanas, piesavināšanās nelielā apmērā, kas bija par 1684 šādiem nodarījumiem vairāk nekā gadu iepriekš.³

Iespējamie rīcības varianti

Izvērtējot situāciju, Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks secināja, ka "Latvijā, iespējams, jāveic neliela apmēra zādzību dekriminalizācija, aizstājot to ar citiem soda veidiem," un, viņaprāt, "ir jāmeklē risinājumi un izmeklēšanas process vairāk jāvienkāršo, varbūt ir jāiet igauņu ceļš un kaut kas ir dekriminalizējams", gan nenosaucot konkrētu summas slieksni, zem kura atteikties no kriminālatbildības. A. Ruks tāpat atgādināja Saeimas komisijā pausto, ka, "ņemot vērā valsts iztērētos līdzekļus izmeklēšanā un naudas soda piedziņā, viņš uzskata, ka gadījumos, ja nav iespējams piedzīt naudas sodu, pārkāpējam varētu piemērot sabiedrisko darbu arī administratīvo pārkāpumu gadījumos".⁴

Tādējādi no A. Ruka paustā faktiski izriet trīs iespējamie rīcības varianti:

1) mantas nolaupīšanas nelielā apmērā pilnīga dekriminalizēšana, aizstājot kriminālatbildību ar citiem soda veidiem, kas varētu būt administratīvā atbildība;

2) daļēja dekriminalizācija, nosakot kriminālatbildības minimālo slieksni;

3) papildus pasākumu veikšana kriminālprocesa vienkāršošanai.

Tālāk arī aplūkosim šos variantus, tikai vispirms lasītājam jāatgādina, ka Krimināllikuma darbības laikā jau tika izstrādāti divi likumprojekti, kas bija vērsti uz Krimināllikuma 180. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma gan pilnīgu, gan daļēju dekriminalizēšanu.

Proti, ar 2003. gada 18. decembra likumu⁵ Krimināllikuma 180. pants tika izteikts jaunā redakcijā, nosakot atbildību par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot šā likuma 175. panta trešajā un ceturtajā daļā, 177. panta trešajā daļā un 179. panta trešajā daļā paredzētos noziegumus, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, un plānojot par pirmoreiz izdarīto mantas nolaupīšanu nelielā apmērā paredzēt administratīvo atbildību. Tā kā abi likumprojekti tika novirzīti dažādām Saeimas atbildīgajām komisijām, iznāca tā, ka administratīvā atbildība vēl nebija noteikta, bet Krimināllikuma grozījumi jau stājās spēkā, tādējādi dekriminalizējot KL 180.