Šajā rakstā ir apkopota informācija par tiesisko regulējumu attiecībā uz zādzību nelielā apmērā, kā arī pievērsta uzmanība jautājumiem, kas kļūst aktuāli un prasīs atbildes, ja tiks atbalstīts priekšlikums par tā dēvētās sīkās zādzības dekriminalizāciju.
Šī gada sākumā kārtējo reizi publiski izskanēja rosinājumi pārskatīt Krimināllikuma (turpmāk – KL) 180. pantu un dekriminalizēt neliela apmēra zādzību, aizstājot patlaban paredzēto kriminālatbildību ar administratīvo sodu piemērošanu. Par to ir runājis gan ģenerālprokurors J. Stukāns,1 gan Valsts policijas priekšnieks A. Ruks.2 Tas izskanēja kā konceptuāls piedāvājums diskutēt par to, neiesniedzot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos un nenorādot konkrētus kritērijus, kas nošķirtu administratīvi un krimināli sodāmu zādzību.
Patlaban Latvijas krimināltiesībās zādzība nelielā apmērā ir viens no zādzības veidiem, kas ir konstatējams, ja tika nolaupīta manta, kuras vērtība nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēnešalgas apmēru, t.i., 740 eiro. Līdz šim, runājot par iespējamo zādzības dekriminalizāciju, netika piedāvāts izslēgt KL 180. pantu, bet gan rosināts noteikt zādzības priekšmeta minimālo vērtību, no kuras sākot persona būtu saucama pie kriminālatbildības, bet gadījumos, ja nozagtās mantas vērtība ir mazāka – par izdarīto piemērot administratīvo atbildību. Faktiski tiek piedāvāts no KL 180. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva – zādzības nelielā apmērā – izdalīt nodarījumu, kuru nosacīti var dēvēt par "sīko zādzību" vai "zādzību sīkā apmērā", un paredzēt par to administratīvo atbildību.
Līdz šim šo rosinājumu pamatoja ar nepieciešamību efektīvi izmantot tiesībaizsardzības institūciju resursus. Nav šaubu, ka argumentiem par institūciju kapacitāti un resursu efektīvu izmantošanu ir nozīme, tomēr diskusijā par iespējamo noziedzīga nodarījuma dekriminalizāciju ir svarīgi pievērst uzmanību krimināltiesību aspektiem un tiesiskā regulējuma efektivitātei, aizsargājot personu īpašuma tiesības. Šajā rakstā ir apkopota informācija par esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz zādzību nelielā apmērā, kā arī pievērsta uzmanība jautājumiem, kas kļūst aktuāli un prasīs atbildes, ja tiks atbalstīts priekšlikums par tā dēvētās sīkās zādzības dekriminalizāciju.
Kriminālatbildība par zādzības izdarīšanu
Nostiprinot Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā ikvienas personas tiesības uz īpašumu, valsts nodrošina tā aizsardzību, tai skaitā paredzot kriminālatbildību par svešas mantas atklātu un slepenu nolaupīšanu – zādzību. Ja nozagtās mantas vērtība nepārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēnešalgu (2025. gadā – 740 eiro), nodarījums atzīstams par zādzību nelielā apmērā un kvalificējams saskaņā ar KL 180. pantu. Ja zādzības priekšmeta vērtība pārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru, bet ir mazāka par 50 minimālajām mēnešalgām (2025. gadā – 37 000 eiro), zādzība kvalificējama saskaņā ar KL 175. panta pirmo, otro vai trešo daļu. Savukārt, ja nozagtās mantas kopējā vērtība nozieguma izdarīšanas brīdī sasniedza vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmēru, izdarītais kvalificējams saskaņā ar KL 175.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes