ŽURNĀLS Tiesību politika

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments

Arvīds Kalniņš
Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors

Departamenta atbildības joma

Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora atbildība ir noteikta Prokuratūras likumā. Atbilstoši savai specifikai Krimināltiesiskais departaments atbild par krimināltiesisko jomu visā valstī, visās prokuratūras struktūrvienībās. Tas nozīmē, ka departamenta darbība ir virzīta uz Prokuratūras darbības stratēģijā 2022.–2027. gadam ietverto uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu. Viens no galvenajiem uzdevumiem un vienlaicīgi mērķis – krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulēšana iespējami īsākos termiņos un iespējami labākā kvalitātē.

Departamenta virsprokurors organizē departamenta nodaļu darbu, viņa funkcijas un pilnvaras noteiktas ģenerālprokurora pavēlē par virsprokurora pilnvarām un Krimināltiesiskā departamenta nolikumā. Ja agrāk departamentā bija četras nodaļas, tad tagad palikušas tikai divas – Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa un Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļa, kurai tika pievienota gan Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļa, gan arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļa. Katrai nodaļai minētajā nolikumā noteikti funkcionālie pienākumi, kas tad vienlaicīgi ir arī departamenta virsprokurora atbildības joma.

Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora atbildības jomā ietilpst arī Kriminālprocesa likumā tieši Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram noteikto pilnvaru realizēšana. Tajās ietverti konkrēti procesuālie nolēmumi, kurus pieņem Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors, piemēram, par dažādos tiesu apgabalos esošo pirmstiesas kriminālprocesu apvienošanu. Tāpat Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora pilnvaru lokā ietilpst protesta iesniegšana uzraudzības kārtībā par spēkā stājušos tiesas nolēmumu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu, arī jautājuma izskatīšana uzraudzības kārtībā par spēkā stājušos prokurora priekšrakstu par sodu un tā atcelšana u.c.

Krimināltiesiskā departamenta funkcija ir arī atbalsta sniegšana prokuroriem metodisko materiālu veidā. Tās ir gan informatīvās vēstules, gan apsūdzību paraugi, gan viedokļa paušana par vienu vai otru normatīvo aktu, vienu vai otru tā pantu vai kādu konkrētu juridisko situāciju. Departaments savas kompetences ietvaros iesaistās atzinumu sagatavošanā un sniegšanā par citu institūciju sagatavotajiem likumprojektiem un citu normatīvo aktu projektiem.

Departamenta virsprokurors arī organizē un uzdod nodaļu, tiesu apgabalu prokuratūru prokuroriem un virsprokuroriem veikt atsevišķas pārbaudes gan atbilstoši prokuratūras darba plānam, gan neatkarīgi no darba plāna, ja tiek konstatēta kāda situācija, kura prasa detalizētu izvērtēšanu un varbūt tālāko rīcību, lai kādas kļūdas vai nepilnības netiktu pieļautas nākotnē.

Ņemot vērā, ka departamenta nodaļu prokurori realizē amatā augstāka prokurora funkcijas kriminālprocesos, kuri ir tiesu apgabalu prokuratūru prokuroru uzraudzībā vai lietvedībā, tad, protams, departamenta virsprokuroram jākontrolē arī šis darbs.

Kopumā departamenta virsprokuroram ikdienā funkcionālo pienākumu ir ļoti daudz. Tā galvenā doma – lai katrs kriminālprocess, kas tika uzsākts, būtu novests līdz loģiskam iznākumam iespējami īsākos termiņos un iespējami labākā kvalitātē. Ne vienmēr tas ir izdarāms, jo prokurora darbs ir cieši saistīts ar izmeklēšanas iestāžu darbu un to kapacitāti, darbinieku sagatavotības līmeni, ko daudzās situācijās mēs varētu vēlēties labāku. Līdz ar to šis apstāklis, manuprāt, ļoti būtiski ietekmē arī prokuratūras kā iestādes darbu.

Departamenta funkcijās ietilpst arī operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpumu aizsardzības sistēmas atbilstības likumam uzraudzība, ar ko faktiski nodarbojas Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa. Šīs nodaļas prokurori nodrošina arī izmeklēšanas uzraudzību un kriminālvajāšanu kriminālprocesos, kuros izmeklēšanu par visas valsts teritorijā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma IX¹ nodaļā, 85. pantā, 85.¹ pantā, 94. pantā un 95. pantā, veic Valsts drošības dienests.

Šobrīd, līdz jaunā ģenerālprokurora iecelšanai amatā, pildu arī ģenerālprokurora amata pienākumus, un jāteic, ka ģenerālprokurora atbildības joma, protams, ir daudz plašāka, jo tā ietver visas prokuratūras darbības vadību un kontroli, tai skaitā abu Ģenerālprokuratūras departamentu un Administratīvā direktora dienestu. Ikdienā jārisina arī prokuratūras personāla jautājumi, kas aizņem diezgan daudz laika, tostarp dažādu rīkojumu personāla jautājumos izvērtēšana un parakstīšana. Ģenerālprokurora pienākumu lokā ir arī dalība dažādās starpresoru komisijās vai padomēs, kur pēc likuma jāpiedalās ģenerālprokuroram, piemēram, Noziedzības novēršanas padomē un Nacionālās drošības padomē.

Būtiskākās pēdējo gadu laikā īstenotās pārmaiņas departamenta atbildības jomā

Pēdējo piecu gadu laikā prokuratūrā ir veiktas strukturālas izmaiņas – apvienotas rajona līmeņa prokuratūras, izveidota jauna rajona prokuratūras statusa specializētā nozares prokuratūra – Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra, likvidētas struktūrvienības, pārdalītas likvidēto struktūrvienību funkcijas, piemēram, likvidētās Daudznozaru specializētās prokuratūras funkcijas ir pārdalītas citām rajona prokuratūrām. Strukturālas izmaiņas notikušas arī Ģenerālprokuratūrā un, kā jau minēju iepriekš, arī Krimināltiesiskajā departamentā.

Attiecībā uz normatīvo regulējumu viena no būtiskākajām izmaiņām ir tā, ka kriminālprocesā izveidots jauns institūts – amatā augstāks prokurors –, kurš saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 45. panta pirmo daļu likumā noteiktajā kārtībā kontrolē, kā prokurors īsteno savas pilnvaras. Ja agrāk pēc būtības amatā augstāka prokurora funkcijām līdzīgas funkcijas kriminālprocesos, ko veica, piemēram, rajona līmeņa prokuratūras prokurors, realizēja šīs prokuratūras virsprokurors, tad tagad Kriminālprocesa likuma 45. panta otrajā daļā noteikts, ka amatā augstāka prokurora pienākumus pilda nākamā līmeņa prokuratūras prokurors, kas attiecībā pret rajona līmeņa prokuratūras prokuroru ir tiesas apgabala līmeņa prokuratūras prokurors. Viņam ir tiesības iepazīsties ar visiem materiāliem kriminālprocesā, kurā viņš pilda amatā augstāka prokurora pienākumus, dot norādījumus izmeklētājam, uzraugošajam prokuroram, prokuroram–procesa virzītājam par procesa veida izvēli, pirmstiesas procesa virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, pienākums lemt par sūdzībām attiecībā uz uzraugošā prokurora un prokurora–procesa virzītāja lēmumiem un rīcību u.c.

Norādāms uz tāda prokuratūras iekšējā institūta kā koordinējošais prokurors izveidošanu. Tas ir prokurors, kuram nav tiesību un pilnvaru konkrētajā kriminālprocesā, bet viņš ir specializējies kriminālprocesa veikšanā par kādas konkrētas kategorijas noziedzīgiem nodarījumiem, izpētījis šīs kategorijas noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas un kvalifikācijas jautājumus, tiesu praksi. Jebkurš prokurors var vērsties pie šī koordinējošā prokurora, lai saņemtu metodisko atbalstu. Liels atbalsts prokuroriem, īpaši tiem, kuri sāk pildīt amata pienākumus, ir pieredzējušo departamenta prokuroru sagatavotie biežāk sastopamo noziedzīgo nodarījumu apsūdzības paraugi, kuri papildināti ar svarīgākiem kvalifikācijas jautājumiem un ievietoti iekšējā tīmekļvietnē. Tāpat norādāms, ka, lai veidotu vienotu kārtību un praksi efektīvai Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu piemērošanai, izstrādātas vairākas vadlīnijas gan pirmstiesas kriminālprocesa par atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem veikšanai, gan soda noteikšanai par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, gan, piemēram, vadlīnijas prokurora priekšraksta par sodu piemērošanā.

Pēdējos gados liels uzsvars tika likts uz to, lai kriminālprocesi, ja Kriminālprocesa likums to pieļauj un prokurors guvis pārliecību, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, pēc iespējas tiktu pabeigti prokuratūrā ar priekšrakstu par sodu. Tādējādi tiek atslogots gan tiesas, gan prokuratūras resurss, kas tiktu patērēts, iztiesājot krimināllietu.

Jāpiemin arī vecākā prokurora palīga institūta izveidošana un jurista konsultanta amata ieviešana, kas ļauj samazināt prokurora darba slodzi, piesaistot šos kolēģus, kuri ar likumu nav pilnvaroti veikt prokurora funkcijas, vienkāršāku procesuālo dokumentu projektu izstrādē un procesuālo darbību izpildē.

Ņemot vērā, ka Krimināltiesiskā departamenta viena no funkcijām ir atzinumu sniegšana par citu institūciju sagatavotiem likumprojektiem un citu tiesību aktu projektiem, tad juristi konsultanti ir tie, kas veic konkrētā jautājuma izpēti un sagatavo atzinumu projektus, piedalās gan Tieslietu ministrijas Krimināllikuma pastāvīgās darba grupas un Kriminālprocesa likuma pastāvīgās darba grupas sanāksmēs, kur tiek izstrādāti grozījumi minētajos likumos, kā arī citu institūciju sanāksmēs, gan pārstāv prokuratūras viedokli Saeimas komisijas sēdēs. Ja agrāk to darīja tikai un vienīgi prokurori, tad tagad šos pienākumus veic jurists konsultants, iepriekš pārrunājot un saskaņojot viedokli ar prokuroru vai virsprokuroru. Tādējādi tiek ietaupīts prokurora laika resurss, jo dalība minētajās sanāksmēs un sēdēs, kā arī gatavošanās konkrētā jautājuma izskatīšanai ir laikietilpīgs process.

Beidzamo divu līdz trīs gadu griezumā būtiski mainījusies sodu politika attiecībā uz atsevišķu kategoriju noziedzīgiem nodarījumiem – tie ir noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret valsti, noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar nelegālo imigrantu pārvietošanas organizēšanu, lai nodrošinātu viņiem uzturēšanos Latvijas teritorijā. Ja agrāk par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajiem vairāk tika piemērots tāds kriminālsods kā sabiedriskais darbs vai naudas sods, vai brīvības atņemšanas sods nosacīti, tad tagad tiek piemērots pietiekami bargs reāls brīvības atņemšanas sods, kura vidējais ilgums ir trīs gadi.

Lielākie tuvāko gadu izaicinājumi

Tuvākajos gados viens no izaicinājumiem būs sasniegto statistisko rādītāju, padarītā darba apjoma noturēšana iepriekšējo gadu līmenī. Viens no mūsu mērķiem, protams, ir, lai vairāk tiktu pabeigti pirmstiesas kriminālprocesi par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, īpaši aktuāli kriminālprocesi. Pēdējo trīs gadu griezumā gandrīz ceturtā daļa no kopumā visu prokuratūras struktūrvienību lietvedībā pieņemtajiem kriminālprocesiem bija par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem (attiecīgi 2024. gadā – 24,2 %, 2023. gadā – 24,3 %, 2022. gadā – 24,9 %). Izaicinājums būs šo latiņu vismaz noturēt, nenolaist zemāk.

Būtu nepieciešams detalizēti izvērtēt amatā augstāka prokurora institūta lomu, pienesumu, efektivitāti konkrēto mērķu sasniegšanā, jo par šo institūtu ir dažādi viedokļi, tai skaitā arī no rajona līmeņa prokuratūras prokuroriem. Ja amatā augstāka prokurora funkcijas realizē tiesas apgabala prokuratūras prokurors, te nedaudz varbūt pārklājas viņa un konkrētās rajona līmeņa prokuratūras struktūrvienības virsprokurora funkcionālie pienākumi un atbildība, tāpēc, manuprāt, tas būtu dziļākas izpētes jautājums.

Prokuroru paaudžu maiņa arī var būt viens no izaicinājumiem. Tā kā daudzi pieredzējuši prokurori devušies izdienas pensijā un rajona līmeņa prokuratūrās amata pienākumu izpildi uzsākuši pietiekami daudz jaunu prokuroru, tad, lai viņus sagatavotu visaugstākajā līmenī, nepieciešams zināms laiks. Uzskatu, jo ātrāk katrs jaunais prokurors pieņems juridiski sarežģītus lēmumus, jo ātrāk katrs šāds lēmums veicinās profesionālo izaugsmi un stiprinās pārliecību par savām profesionālajām spējām.

Vēl viens izaicinājums, ņemot vērā izmeklēšanas iestāžu kapacitāti un prokuroru paaudžu maiņu, varētu būt saistīts ar to, kā konkrētā kriminālprocesā izvērtēt, cik un kādi tajā ir nepieciešami pierādījumi, lai prokurors gūtu pārliecību, ka tie apstiprina konkrētās personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā, kas ļauj viņam izvirzīt šai personai apsūdzību. Tas nozīmē, ka mums jāmācās nedarīt lieku, nedarīt to, ko nevajag darīt, jo tas aizņem gan izmeklētāja, gan arī prokurora laiku. Doma tāda, ka nevajag, piemēram, nopratināt visus daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus, kuri pa logu redzēja, kā pagalmā notiek kautiņš. Pietiek ar divu mājas iedzīvotāju nopratināšanu, jo kriminālprocesā būs nopratināts cietušais, būs tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums par miesas bojājumiem un, iespējams, citu liecinieku liecības vai citas ziņas par konkrēto faktu. Nav nepieciešams iegūt tādu pierādījumu apjomu, ja daļu no tiem pēc tam faktiski neizmanto apsūdzētā vainas pierādīšanā.

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departaments

Aivars Ostapko
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamentā atbilstoši prokuratūrā noteiktajai iekšējai struktūrai ir divas nodaļas – Starptautiskās sadarbības nodaļa un Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa. Savukārt departamenta funkciju lokā ietilpst trīs atbildības jomas: starptautiskā krimināltiesiskā sadarbība, personu un valsts tiesību aizsardzība, kā arī prokuratūras pamatfunkciju izpildes kvalitātes kontrole.

Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības joma

Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurori veic Kriminālprocesa likuma C daļā minētās funkcijas, proti, tiesiskās palīdzības sniegšana ārvalstīm procesuālo un izmeklēšanas darbību izpildē un Latvijas tiesiskās palīdzības lūgumu par procesuālo un izmeklēšanas darbību izpildi iesniegšana ārvalstīm; personu izdošana uz un no ārvalstīm, tajā skaitā personu izsludināšana starptautiskā meklēšanā; kriminālprocesu pārņemšana no ārvalstīm un to nodošana ārvalstīm; personu tranzīta lūgumu izskatīšana un iesniegšana, ja izdoto personu pārvietošana ir paredzēta caur trešās valsts teritoriju. Kopumā departaments ik gadu nodrošina vairāku tūkstošu tiesiskās sadarbības lūgumu izpildi.

Paralēli kriminālprocesuālajām darbībām Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurori aktīvi iesaistās dažādās nacionāla un starptautiska mēroga aktivitātēs, kas saistītas ar krimināltiesiskās sadarbības mehānismu attīstīšanu Eiropas Savienībā. Liels darbs tiek ieguldīts Eiropas e-pierādījumu platformas izveidē, kas nākotnē pilnībā digitalizēs iegūto pierādījumu apriti starp ārvalstīm kriminālprocesos.

Nevar nepieminēt, ka šāda dokumentu elektroniskā aprite paralēli kriminālprocesuālajiem ieguvumiem, paaugstinot savstarpējās sadarbības efektivitāti, sekmēs ekonomiskāku, kā arī dabas resursu izmantošanas ziņā draudzīgāku pieeju. Pat Latvijas mērogā savstarpējās krimināltiesiskās sadarbības rezultātā izejošo un ienākošo papīra formas dokumentu klāsts ik gadu mērāms simtos tūkstošu lapu.

Ja pievēršamies izaicinājumiem starptautiskās sadarbības jomā, jāatzīst, ka ar atsevišķām valstīm krimināltiesiskā sadarbība varētu būt labāka. Diemžēl ir valstis, kuras uz tiesiskās palīdzības lūgumiem nereaģē vai reakcijas kvalitāte uzskatāma par nepietiekamu. Tādēļ lielu fokusu veltām divpusējām sarunām ar mērķi panākt divpusēju līgumu noslēgšanu starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā. Šobrīd aktīvi tiek veiktas pārrunas ar Kazahstānas, Indijas un Apvienoto Arābu Emirātu kompetentajām iestādēm, kurās ir panākts ievērojams progress.

Ja runājam par prokuroru īpašo lomu starptautiskās sadarbības procesos, tad jāpiemin fakts, ka prokurori regulāri iesaistās starptautiska mēroga izmeklēšanas operācijās gan Latvijā, gan ārvalstīs, kad vienlaicīgi tiek veikts liels skaits izmeklēšanas darbību, notiek kratīšanas un tiek aizturēti noziedzīgu grupu dalībnieki, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus vairāku valstu teritorijās. Piemēram:

1) Latvijas prokurori iesaistījās Itālijas Neapoles tiesas iniciētajos pasākumos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā, fiktīvu uzņēmumu izveidošanas, ienākumu nedeklarēšanas, izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa un ienākuma nodokļa nomaksas, krāpniecisku bankrotu, piesavināšanās, krāpšanas u.c. noziegumu novēršanā, kas rezultējās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu virs trīs miljoniem eiro;

2) Latvijas prokurori piedalījās smagu krāpšanas, vides noziegumu novēršanā un līdzekļu atgūšanā Prokuratūras Roterdamā Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes ietvaros par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu. Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildes laikā tika veiktas kratīšanas un iegūti pierādījumi par Nīderlandes, Lietuvas, Kanādas un Krievijas komercsabiedrību nelikumīgām darbībām Eiropas Savienības noteikto sankciju apiešanā. Lai nodrošinātu veiksmīgu izmeklēšanas darbību izpildi, būtiska loma bija Latvijas pārstāvja Eirojustā dalībai Latvijas, Lietuvas un Nīderlandes atbildīgo dienestu sinhronas darbības koordinācijai. Pēc kratīšanas veikšanas un iegūto pierādījumu analīzes starptautiskā sadarbība turpinājās vēl vairāku Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izpildes ietvarā, kā rezultātā tika konstatēta vēl vairāku subjektu nelikumīga rīcība Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanā;

3) Latvijas prokurori veica savus pienākumus Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) tiesiskās palīdzības lūguma izpildē lietā par sazvērestību un preču kontrabandu no ASV uz Krieviju, proti, par simtiem tūkstošu dolāru vērtu ASV izcelsmes avionikas iekārtu kontrabandu vairāku gadu garumā klientiem Krievijā, tostarp Krievijas Federālajam drošības dienestam. Latvijai tika lūgts veikt vairākas kratīšanas un nopratināšanas, kā arī iesaistītās personas aizturēšanu izdošanas nolūkā, kas arī tika izdarīts. Par sniegto atbalstu Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurori saņēma ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) apbalvojumu par teicamu sadarbību.

Personu un valsts tiesību aizsardzības joma

Lai gan prokuratūras funkcijas galvenokārt saistās ar krimināltiesisko jomu, tomēr tās neaprobežojas vienīgi ar to. Viena no prokuratūras pamatfunkcijām ir personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība ārpus krimināltiesiskā regulējuma. Prokuratūras kompetencē ir gan Civilprocesa likumā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošana, gan Prokuratūras likumā un citos likumos paredzētā prokurora uzraudzība pār personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzību.

Prokurora piedalīšanos civilprocesā reglamentē Civilprocesa likuma 90. pants, kurā noteikti gadījumi, kad prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, kā arī tas, ka prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurori veic uzraudzību un koordinējošo darbu minēto funkciju īstenošanā visā Latvijā. Savukārt Civilprocesa likuma 483. un 484. pantā noteiktas ekskluzīvas ģenerālprokurora tiesības iesniegt Augstākajai tiesai protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu. Tādējādi ievērojamu šīs nodaļas prokuroru darba daļu aizņem iesniegumu izskatīšana par nepārsūdzamu tiesas nolēmumu protestēšanu. Jāatzīmē, ka iesniegtie protesti nereti ir par pamatu tiesu prakses turpmākai attīstībai.

Tāpat prokuratūras kompetencē ietilpst arī personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība, veicot pārbaudes Prokuratūras likuma 16. panta kārtībā. Ja pārbaudes laikā prokurors konstatē likuma pārkāpumu, prokuroram atbilstoši pārkāpuma raksturam ir pienākums reaģēt ar kādu no prokurora reaģēšanas līdzekļiem (piemēram, brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību vai uzsākt kriminālprocesu).

Nevar nepieminēt iesniegumu izskatīšanu, kur fiziskās un juridiskās personas lūdz atlīdzināt kriminālprocesā nodarīto kaitējumu atbilstoši Kriminālprocesa un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma prasībām. Beidzamajos gados šo iesniegumu skaits ir būtiski pieaudzis.

Pēdējo gadu laikā prokuratūra savas kompetences ietvaros aizvien vairāk ir veikusi pārbaudes dažādās sabiedriski nozīmīgās lietās, tostarp tādās, kas guvušas plašu sabiedrisko rezonansi. Piemēram, 2024. gadā prokuratūra veica pārbaudes par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos, projekta “Rail Baltica” īstenošanu, par lidostai “Rīga” pieguļošās teritorijas privatizāciju, Eiropas Savienības līdzfinansējuma zaudēšanu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecībā, akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla samazināšanu un citās sabiedrībai aktuālās, taču tiesiski sarežģītās lietās.

Vienlaikus prokuratūra ik dienu risina ne tikai jautājumus, kas skar valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību īstenoto finanšu līdzekļu izlietojumu, bet arī aizsargā tiesības personām, kurām pašām ir ierobežotas iespējas tās aizstāvēt (ierobežoti rīcībspējīgas personas, nepilngadīgie, ieslodzītie utt.). Kā viens no pēdējā laika piemēriem ir uzsāktā pārbaude par iespējamiem pārkāpumiem sociālās aprūpes iestādē, kas varētu būt ietekmējuši jaunieša ar smagiem attīstības traucējumiem veselības stāvokli.

Pie izaicinājumiem noteikti ir minama kadru mainība. Pēdējos piecos gados Ģenerālprokuratūru ir skārušas vairākas reformas, vairākkārt ir pārdalītas funkcijas, apvienotas nodaļas, prokuroriem ir mainījušies amata pienākumi, kas kopumā veicinājis arī kadru mainību. Pēdējos piecos gados darba gaitas ir beiguši vairāk nekā puse (4 no 7) Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokuroru, kuru darba stāžs bija ilgāks par divdesmit gadiem. Tas ir neatsverams resurss. Nodaļas darba specifika prasa plašas zināšanas arī citās tiesību nozarēs, ne tikai kriminālprocesā un krimināltiesībās, un ne visiem prokuroriem tās ir. Šobrīd viņu vietas ieņem citi prokurori, taču pieredzes uzkrāšanai ir nepieciešams laiks.

Kā atbalsta mehānisms tiek izmantots jurista konsultanta institūts. Arī šeit priekšroka tiek dota pretendentiem ar zināšanām un praktiskā darba pieredzi citās jomās, taču šie perspektīvie darbinieki pēc zināma laika izvēlas kļūt par prokuroriem un atkal ir jāmeklē jauni darbinieki.

Kā vēl viens izaicinājums minams privātpersonu interešu sabalansēšana ar valsts interesēm kaitējumu atlīdzināšanas lietās. Pēdējos gados ir būtiski pieaudzis uzsākto tiesvedību skaits. Lietās ir strīds par to, vai ar nepamatotu mantas arestu iesniedzējiem ir radīti atlīdzināmi zaudējumi Kriminālprocesa un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma izpratnē. Iesniedzēju ieskatā, tie uzskatāmi par zaudējumiem, turklāt viņi zaudējumu apmēru aprēķina dažādos veidos. Daļa no iesniedzējiem piemēro Civillikumā noteiktos likumiskos 6 %, savukārt citi piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu (lūdz atlīdzināt naudas vērtības kritumu), kas no aresta uzlikšanas dienas līdz kriminālprocesa izbeigšanai ir vidēji audzis par 30 %. Lai arī atsevišķas šīs kategorijas lietas šobrīd atrodas izskatīšanā Senātā, nevienā no tām Senāts nav pieņēmis nolēmumu un nav sniedzis savu interpretāciju par to, kas būtu uzskatāmi par zaudējumiem saistībā ar naudas līdzekļiem uzliktu arestu. Tiesu prakses attīstība atstās būtisku ietekmi uz valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Prokuratūras darbības kontroles joma

Ja pievēršamies prokuratūras darbības kontroles jomai, tad viens no kontroles virzieniem, kurā aktivitātes veic departaments, ir prokuratūrā pabeigto kriminālprocesu likumības un pamatotības ikdienas monitoringa sistēmas darbības nodrošināšana. Lai izvērtētu, vai prokurora gala nolēmums atbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem un ir likumīgs un pamatots, departamentā tiek analizēti Prokuratūras informācijas sistēmas (ProIS) Kriminālprocesu reģistrā esošie lietas materiāli un prokurora secinājumi nolēmumā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas uzskatāmi par īpaši aktuāliem, piemēram, kas vērsti pret nepilngadīgajiem vai saistīti ar vardarbību ģimenē.

Šāda pieeja nodrošina, ka prokuroru pieņemto lēmumu kvalitāte tiek izvērtēta nekavējoties pēc to pieņemšanas un gadījumā, ja tiek konstatēts, ka nolēmuma saturs un tajā izdarītie secinājumi pilnībā vai kādā daļā neatbilst kriminālprocesā noskaidroto apstākļu saturam vai likuma prasībām, tad jautājums tiek virzīts amatā augstākam prokuroram kriminālprocesā, kurš tālāk var lemt par zemāk stāvoša prokurora lēmuma atcelšanu.

Pateicoties šādas monitoringa sistēmas darbībai, ir vērojama tendence, ka prokurora pieņemto gala nolēmumu kvalitāte prokuratūrā uzlabojas un arvien retāk nepieciešama amatā augstāka prokurora iesaiste. Paralēli minētajam arī tiek nodrošināta vienveidīga un stabila soda piemērošanas prakse visā valstī, ko apsūdzētajam piemēro prokurors ar priekšrakstu par sodu, lai kriminālprocesos, kuros izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc būtības ir līdzīgs, nebūtu kardināli atšķirīga prakse soda veida un mēra noteikšanā.

Runājot par izaicinājumiem, esam nolēmuši tupināt attīstīt monitoringa mehānismu. Šobrīd esam izstrādājuši sodu piemērošanas samērīguma risku analīzes metodoloģiju (funkcionalitāti), secīgi definējot darba uzdevumus izstrādātā risku analīzes moduļa ieviešanai Prokuratūras informācijas sistēmā (ProIS).

Praksē tas nozīmē, ka informācijas sistēma ļaus identificēt netipiskus gadījumus, kad kādā kriminālprocesā piemērotā soda veids un mērs neatbilst vairumam līdzīgās lietās piemērotajam kriminālsodam. Sistēma automātiski informēs atbildīgās amatpersonas, ka šim konkrētajam nolēmumam kriminālprocesā ir jāpievērš uzmanība un jāpārliecinās, ka krimināltiesiskās attiecības noregulētas taisnīgi un Krimināllikuma normas piemērotas efektīvi.

Lielu darbu ieguldām arī kriminālprocesā izmantojamo veidlapu digitalizācijai, kuras var izmantot dažādu kriminālprocesuālu darbību fiksēšanai. Šāda pieeja dod iespēju daļu informācijas, kas ir izlemjami jautājumi kriminālprocesā, apstrādāt automātiski. Piemēram, noteikt atbilstošu Krimināllikuma redakciju, kas piemērojama par konkrētajā laikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, aprēķināt galīgo sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, ieskaitīt soda izciešanā laiku, kuru, piemēram, aizdomās turētais pavadījis apcietinājumā, utt.

Vienlaikus departamenta uzdevumu lokā ietilpst jautājumi, kas saistīti ar prokuratūras darbības stratēģijas un darba plānu izstrādi, stratēģijas un darba plānu izpildes uzraudzību, kā arī par prokuratūras darbības pārskatu sagatavošanu.

Mēs nodrošinām arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pārstāvniecību dažādos nacionālajos un starptautiskajos formātos, kuros nepieciešams Latvijas prokuratūras redzējums, viedoklis un ekspertīze.

Administratīvā direktora dienests

Ilze Grīnhofa
Latvijas Republikas prokuratūras administratīvā direktore

Administratīvā direktora dienesta atbildības joma prokuratūrā

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 46. pantu prokuratūras Administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī sniedz tehnisku, organizatorisku un juridisku atbalstu prokuratūras darbības nodrošināšanai. Administratīvā direktora dienestu vada prokuratūras administratīvais direktors. Administratīvā direktora kompetence ir noteikta ģenerālprokurora izdotā nolikumā.¹ Administratīvā direktora dienesta funkcijās ietilpst finanšu, personāla, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldība, juridiskā atbalsta un komunikācijas ar sabiedrību īstenošana, kā arī dokumentu aprites un materiāltehniskās apgādes nodrošināšana visas Latvijas Republikas teritorijā izvietotajās prokuratūras struktūrvienībās.

Administratīvais direktors nodrošina prokuratūrā piemērojamo politiku un iekšējo tiesību aktu projektu izstrādi, atbilstoši kompetencei nodrošina ģenerālprokurora rīkojumu un citu iekšējo tiesību aktu izpildi, atskaitās par paveikto ģenerālprokuroram. Prokuratūras pārvaldībai ir būtiski, lai šīs abas amatpersonas efektīvi sadarbotos, tā kā abu rīcībā ir visi nepieciešamie pārvaldes instrumenti un resursi. Pateicoties profesionālai sadarbībai un ģenerālprokurora atbalstam, pēdējo gadu laikā ir izdevies būtiski mainīt un nostiprināt izpratni par Administratīvā direktora dienesta kā kvalitatīva pamatfunkciju atbalsta sniedzēja lomu prokuratūrā, ieviest būtiskus uzlabojumus un inovācijas, modernizējot finanšu un personāla pārvaldības procesus.

Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Savukārt administratīvais direktors vada un pārrauga Administratīvā direktora dienesta funkciju izpildi, tajā skaitā nodrošina prokuratūras darbībai nepieciešamo finanšu resursu plānošanu, tiesisku, ekonomisku un efektīvu piešķirto resursu izmantošanu, atbild par personāla vadības un IKT atbalsta procesu efektīvu īstenošanu, kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanu, prokuratūras attīstības projektu īstenošanu un inovāciju ieviešanu. Prokuratūras darbības un attīstības mērķus, kā arī to sasniegšanai veicamos pasākumus izvirza Ģenerālprokuratūra un apstiprina ģenerālprokurors, bet resursus un rīcību to sasniegšanai plāno un nodrošina Administratīvā direktora dienests administratīvā direktora vadībā. Resursu plānošanā bez skaitļiem neiztikt, jo prokuratūras darbībai finansējumu tāpat kā citām budžeta iestādēm piešķir noteiktu rezultātu sasniegšanai. Jāpamato gan prokuratūras budžeta pieprasījums, gan piešķirto resursu izlietojums, līdz ar to lieti noder Ģenerālprokuratūrā ieviestā kopējo prokuratūras un katra prokurora darbības rezultātu uzraudzības sistēma.

Administratīvā direktora dienesta struktūrā ietilpst Juridiskā nodaļa, Finanšu nodaļa, Personāla nodaļa, IKT nodaļa, Projektu un apmācību koordinācijas nodaļa, Nodrošinājuma nodaļa, Dokumentu un arhīvu pārvaldības nodaļa, Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa. Viens nav karotājs. Tāpēc esmu gandarīta, ka ir izdevies izveidot saliedētu nodaļu vadītāju komandu, kas ir gatavi vērtēt padarīto un atzīt trūkumus, nebaidās no izaicinājumiem, uzņemas atbildību par jauniem darbības virzieniem, rīkojas vienoti un kopējam mērķim. Tikai kopā mēs varam panākt, lai Administratīvā direktora dienests darbotos kā nevainojams, labi ieeļļots mehānisms. Ļoti novērtēju un pateicos katram darbiniekam par ieguldīto darbu dienesta un visas prokuratūras attīstībā!

Būtiskākās pēdējo gadu laikā īstenotās pārmaiņas administratīvā direktora atbildības jomā

Kopš 2022. gada intensīvi strādāts pie Administratīvā direktora dienesta pārvaldības uzlabošanas – veikta funkciju analīze un strukturālas izmaiņas, ieviesta jauna, mūsdienīga pieeja Administratīvā direktora dienesta darbības plānošanai un rezultātu uzraudzībai. Noteikti jāpiemin arī kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana, ko uzsākām 2023. gadā. Administratīvā direktora dienestā bija veikts izvērtējums par ISO standarta² piemērošanas iespējām prokuratūrā un sagatavoti priekšlikumi kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanai, kam saņemts Ģenerālprokurora padomes atbalsts.³ Iekšējās kontroles sistēmas izveide un nepārtraukta pilnveidošana ir katra vadītāja uzdevums, bet kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana ir viens no instrumentiem, kā pārvaldīt iekšējās kontroles sistēmu un radīt pārliecību, ka piešķirtie resursi tiks pareizi, likumīgi un lietderīgi izmantoti. Var teikt, ka tas ir domāšanas veids par iestādes mērķiem, funkciju izpildes organizēšanu, procesiem un iesaistītajiem cilvēkiem, lai nodrošinātu, ka visi procesi tiek veikti pareizi. Tāpēc šis ir prokuratūrai ļoti nozīmīgs lēmums. Darbs pie kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanas turpināsies līdz 2027. gadam, tomēr jau šobrīd paveiktais rada atbalsta procesu norises kvalitatīvas pārvaldības un kontroles iespējas, vienotu izpratni par procesu izpildei izvirzītajām prasībām un konsekvenci procesu īstenošanā.

Nozīmīgi pilnveidojumi veikti personāla pārvaldības jomā. Izstrādāta pieeja prokuratūras darbinieku amatu klasifikācijai, veikts amatu izvērtējums un rasti risinājumi kvalificētā prokurora atbalsta personāla plānošanai, ieviesta jauna darbinieku atlīdzības sistēma un īstenota prokurora palīga institūta reforma. Tāpat pilnveidota darbinieku novērtēšanas kārtība, izstrādātas un ieviestas praksē vadlīnijas darbinieku kompetenču un ieguldījuma prokuratūras stratēģisko mērķu sasniegšanā vērtēšanai. Šie ir būtiski priekšnoteikumi tiesiskai, pareizai un efektīvai darbinieku atlīdzības sistēmas darbībai, kas pamatojas darba snieguma vērtēšanā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka šādā veidā radīta caurskatāma, motivējoša, ikvienam darbiniekam saprotama kārtība un pārliecība, ka darbiniekiem tiek taisnīgi atlīdzināts par sasniegtajiem rezultātiem. No personāla jomā paveiktā īpaši liels prieks ir par izdevušos prokurora palīga institūta reformu, kas šobrīd jau apliecina rezultātu ilgtspēju. Par to, kā ieviestā pieeja palīdz izaugsmē līdz prokurora amatam, plašāk var izlasīt šī izdevuma sadaļā, kur par to stāsta paši bijušie vecākie prokurora palīgi – šobrīd jau prokurori.

Gandarījums ir par paveikto IKT jomā – no attīstības stratēģijas plānošanas līdz pārliecinošiem rezultātiem prokuratūras darbības procesu digitalizēšanā, par ko plašāk aprakstīts arī šajā “Jurista Vārda” numurā. Šodien prokuratūra var īstenot tik nozīmīgu projektu kā Prokuratūras informācijas sistēmas (ProIS) arhitektūras pārbūve, pateicoties pēdējos divos gados veiktajam analītiskajam darbam. Izvērtēta gan esošā IKT infrastruktūra, gan informācijas sistēmu un drošības arhitektūra, veikti digitālā brieduma līmeņu novērtējumi, vērtēta labā prakse IKT jomā, detalizēti saplānota rīcība veicamo uzlabojumu ieviešanai. Līdz ar to ir arī pārliecība, ka izdosies iecerētais un rezultāti neizpaliks. Līdztekus ProIS uzlabojumiem pamatfunkciju atbalsta (e-lieta) jomā veikti pasākumi arī finanšu pārvaldības procesa digitalizācijai, pārejot uz resursu vadības sistēmas Horizon moduļu un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP plašāku izmantošanu. Veiktie pasākumi ļāva automatizēt finanšu vadību atbalstošos procesus, atteikties no dubultā veiktas datu ievades, būtiski palielināt personāla dokumentu aprites ātrumu un kopumā uzlabot datu kvalitāti.

Lielākie tuvāko gadu izaicinājumi konkrētajā atbildības jomā

Pirmkārt, tie ir darba tirgus radītie izaicinājumi, ņemot vērā paaudžu maiņu un sarūkošo darbaspēka piedāvājumu. No kopumā uz 2025. gada 31. jūliju amatā esošajiem prokuroriem 42 % jau ir 20 un vairāk gadu izdienas stāžs. Līdz ar to arī turpmākajos gados turpināms darbs pie jauno profesionāļu piesaistes un viņu profesionālo prasmju attīstības, izmantojot prokurora palīga institūta reformas radītās priekšrocības.

Vēl viens izaicinājums būs funkciju kvalitatīva izpilde valsts budžeta optimizācijas apstākļos. Prokuratūrai kā ikvienai citai no valsts budžeta finansētai iestādei ir pienākums meklēt izdevumu ekonomijas iespējas, un jauniem attīstības projektiem finansējums būs rodams, tikai pārskatot esošo izdevumu struktūru. Šeit būtisks ieguvums ir atbalsta procesu uzskaites digitalizācija, kas rada priekšnoteikumus datu analīzē balstītu lēmumu pieņemšanai.

Visbeidzot un jo īpaši ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos publiskos paziņojumus, ka prokurori ir izdeguši un prokuratūrā ir labbūtības problēmas, ir jāpiemin vēl viens izaicinājums – attīstīt iekšējo kultūru un izveidot atbalsta sistēmu nodarbināto atbalstam profesionālās vai personīgās grūtībās, tajā skaitā attīstīt prasmes jau agrīni atpazīt un risināt stresa situācijas, lai profilaktiski izvairītos no izdegšanas simptomu attīstīšanās. Tas īpaši svarīgi ir darbā ar jaunajiem profesionāļiem, ņemot vērā prokurora amata specifiku un izvirzītās augstās prasības. Izdegšanu var diagnosticēt tikai speciālists, bet nodarbināto aptaujas rezultāti var norādīt uz uzvedinošām un netiešām pazīmēm, kuru padziļinātai izpētei ir piesaistāmi kvalificēti speciālisti. Jau šobrīd piesaistīts sertificēts organizāciju psihologs veic padziļinātu izpēti prokuratūras struktūrvienībās, kurās 2024. gada aptaujas⁴ ietvaros bija konstatētas iespējamas problēmas, lai izpētes gaitā noteiktu šo problēmu cēloņus un risinājuma iespējas. Būtiska būs prokuroru tiešo vadītāju – virsprokuroru – iesaiste konstatēto problēmu novēršanā un labbūtības veicināšanā.