ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

23. Septembris 2025   •   Nr.38 (1408)

Videokonferences pārrobežu kriminālprocesos
Starptautisko un nacionālo tiesību aspekti un izaicinājumi
Jegors Čekanovskis
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors 

Mūsdienās, kad tehnoloģiju attīstība turpina strauji progresēt un migrācijas procesi padara cilvēku pārvietošanos starp valstīm aizvien intensīvāku, nemazinās nepieciešamība izmantot dažādus sakaru līdzekļus, tostarp videokonferences, lai ātri un efektīvi risinātu jautājumus sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un citās sabiedrībai nozīmīgās sfērās. Šo apstākļu kontekstā tēma par ārvalstī esošas personas nopratināšanu kriminālprocesā vai šīs personas attālinātas piedalīšanās nodrošināšanu krimināllietas iztiesāšanā, izmantojot videokonferenci, joprojām saglabā aktualitāti gan starptautisko, gan nacionālo tiesību realizēšanā, it sevišķi situācijās, kad netiek iedarbināti starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības mehānismi. Līdz ar to ir būtiski aplūkot attiecīgo procesuālo darbību veikšanu pārrobežu kriminālprocesos un to ietekmi uz valsts suverenitātes principa ievērošanu, kā arī izanalizēt izaicinājumus un riskus, kas rodas, veicot tādus procesuālos pasākumus bez starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības instrumentu piemērošanas.

Iedziļinoties šajā jautājumā, īpaši svarīgi izprast valsts suverenitātes principa fundamentālo nozīmi starptautiskajās attiecībās. No tiesību teorijas viedokļa valsts suverenitāte ir būtiska valsts īpašība, kas raksturojas ar augstāko varu šīs valsts teritorijā.1 Ievērojamais jurists Hanss Kelzens (Hans Kelsen) uzskata, ka suverenitāte savā būtībā izslēdz citas valsts suverenitāti.2 Kembridžas Universitātes profesors Džeimss Kraufords (James Crawford) norāda, ka suverenitāte nozīmē ekskluzīvu jurisdikciju pār tās teritoriju un iedzīvotājiem, pienākumu neiejaukties citu valstu ekskluzīvās jurisdikcijās, kā arī to, ka valsts saistību uzņemšanās, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, ir atkarīga no šīs valsts piekrišanas.3 Pazīstamais starptautisko tiesību zinātnieks Īans Braunlijs (Ian Brownlie) uzsver, ka valsts suverenitāte izpaužas kā kompetence īstenot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas funkcijas savas teritorijas ietvaros, savukārt jurisdikcija ir viens no šā principa aspektiem.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arvīds Kalniņš, Aivars Ostapko, Ilze Grīnhofa
Tiesību politika
Ģenerālprokuratūras un Administratīvā direktora dienesta atbildība un loma prokuratūras funkciju īstenošanā
Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tai noteiktās kompetences ietvaros. Institūcijas funkcijas ir ietvertas Prokuratūras likuma 2. pantā, un to īstenošan ...
Aptauja
Kā prokuratūras tālāko virzību redz ģenerālprokurora amata jaunie kandidāti  
Kā jau tas ir plašāk izskanējis, šā gada 14. jūlijā Tieslietu padome izsludināja jaunu atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu, jo iepriekšējais beidzās bez sekmīga rezultāta – nevienam no kandidātiem nepietika atbalsta tālākai vi ...
Evita Šiba, Kaspars Zgirskis
Tiesību politika
Agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšana un tribunāla izveides perspektīvas
Mārtiņš Jansons
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu tiesiskā sadarbība un tās izaicinājumi kriminālprocesā attiecībā uz kriptovalūtu
Armīns Meisters
Tiesību politika
Prokurori cīņā pret organizēto noziedzību
AUTORU KATALOGS