ŽURNĀLS Viedoklis

23. Septembris 2025   •   Nr.38 (1408)

Kā Prokuratūras informācijas sistēmas izmantošana veicina kriminālprocesa kvalitāti un efektivitāti
Elīna Everte
Rietumzemgales prokuratūras virsprokurora vietniece 
Rita Purmale-Jirgensone
Rietumzemgales prokuratūras prokurora amata kandidāte 

Prokuratūras informācijas sistēma (turpmāk – ProIS) ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu atbalstu Prokuratūras likuma 2. pantā noteikto prokuratūras funkciju īstenošanā. ProIS ietver lietvedību un informācijas apriti prokuratūras kompetences jautājumos, meklēšanas pārlūku prokuratūrai pieejamās ārējās informācijas sistēmās, prokuratūras pamatdarbības procesu uzskaites sistēmu, prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas un dokumentu apriti, procesuālo dokumentu atpazīšanu, grupēšanu, augšupielādi, rediģēšanu, metadatu pievienošanu un padošanu uz attiecīgo sistēmas kriminālprocesa reģistru u.c.1

ProIS izveides projekts uzsākts 2013. gada 27. decembrī, kad tika noslēgta vienošanās starp prokuratūru un Centrālo finanšu un līguma aģentūru par Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piešķiršanu projekta “Prokuratūras informācijas sistēmas projekts tiesu sistēmas attīstībai” īstenošanai. Tā pakāpeniska ieviešana notika 2015.–2016. gadā, kad tika izstrādāti iekšējie tiesību akti un organizētas ProIS lietošanas praktiskās apmācības. 2016. gada 26. februārī ģenerālprokurors izdeva pavēli Nr. 95 “Par Prokuratūras informācijas sistēmas lietošanu” un noteica ProIS lietošanu prokuratūras struktūrvienībās uzsākt ar 2016. gada 1. martu. Pilnas ProIS funkcionalitātes ekspluatācija tika uzsākta ar 2017. gada 1. janvāri.

ProIS lietošana sākās ar to, ka visi krimināllietas materiāli, kas atradās prokuratūras struktūrvienību lietvedībā, bija jāskenē un jāpievieno ProIS Kriminālprocesa reģistra lietas materiālu sadaļai.

2021. gada 7. oktobrī tika izdarīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī, papildinot to ar jaunu 18.1 nodaļu “Lietvedības īpatnības elektroniskajā krimināllietā”.

Ar minētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 317.1 pantā noteica, ka kriminālprocesa lietvedību kārto un visus ar šo procesu saistītos dokumentus augšupielādē vai veido un glabā elektroniskajā krimināllietā (turpmāk – e-krimināllieta).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Arvīds Kalniņš, Aivars Ostapko, Ilze Grīnhofa
Tiesību politika
Ģenerālprokuratūras un Administratīvā direktora dienesta atbildība un loma prokuratūras funkciju īstenošanā
Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tai noteiktās kompetences ietvaros. Institūcijas funkcijas ir ietvertas Prokuratūras likuma 2. pantā, un to īstenošan ...
Aptauja
Kā prokuratūras tālāko virzību redz ģenerālprokurora amata jaunie kandidāti  
Kā jau tas ir plašāk izskanējis, šā gada 14. jūlijā Tieslietu padome izsludināja jaunu atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu, jo iepriekšējais beidzās bez sekmīga rezultāta – nevienam no kandidātiem nepietika atbalsta tālākai vi ...
Evita Šiba, Kaspars Zgirskis
Tiesību politika
Agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšana un tribunāla izveides perspektīvas
Mārtiņš Jansons
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārrobežu tiesiskā sadarbība un tās izaicinājumi kriminālprocesā attiecībā uz kriptovalūtu
Armīns Meisters
Tiesību politika
Prokurori cīņā pret organizēto noziedzību
AUTORU KATALOGS