Latvijas tiesiskajā telpā izskanējusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecere advokātu ētikas jautājumus nodot izskatīšanai tiesnešu Disciplinārtiesā, jo, viņaprāt, advokatūra netiekot galā ar šiem jautājumiem. Lai to panāktu, tiks iesaistīta Tieslietu padome, kura vērsīsies ar jautājumiem pie advokatūras.1
Tomēr šāds priekšlikums un risinājuma metode, lai arī, iespējams, rosināti ar vēlmi stiprināt sabiedrības uzticību tiesu varai, raisa nopietnas šaubas par to savienojamību ar demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem un advokātu profesijas neatkarību.
Advokatūras pašregulācijas nozīme
Demokrātiskā tiesiskā valstī advokāti pilda būtisku lomu, nodrošinot indivīdu tiesību aizsardzību, tostarp aizstāvot klientus pret valsts varu un garantējot taisnīgas tiesas principu īstenošanu. Lai advokāti šo funkciju spētu pildīt, profesijai jābūt neatkarīgai no valsts institūciju tiešas ietekmes. Tieši tādēļ starptautiskie dokumenti konsekventi uzsver advokātu neatkarības un pašregulācijas nozīmi. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija R(2000)21 noteic, ka advokātu organizācijām jābūt autonomām un pašpārvaldošām, neatkarīgām no varas iestādēm un sabiedrības.2 Arī Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padome (CCBE) uzsvērusi, ka tikai spēcīgs pašregulācijas elements var garantēt advokāta profesionālo neatkarību un bez neatkarības garantijām advokātiem nav iespējams pildīt savus profesionālos un tiesiskos pienākumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes