Katru rudeni tiesībpolitiskā interese galvenokārt virmo ap vienu dokumentu – valsts budžetu. 15. oktobrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens valdības apstiprināto valsts budžeta likumprojektu nogādāja izskatīšanai parlamentā.1 Budžeta portfelis tapis ģeopolitiskas spriedzes un sabiedrības augošu vajadzību laikā. Valdības izstrādātais budžets sola "drošāku nākotni" – papildu finansējumu aizsardzībai, ģimenēm ar bērniem un skolām, vienlaikus samazinot publiskā sektora tēriņus. Kamēr visi pacietīgi gaidām, kā Saeimā veiksies ar budžeta pieņemšanu un vai šoruden deputāti iztiks bez vēlo nakts stundu diskusijām parlamenta gaiteņos, "Jurista Vārds" piedāvā ieskatīties budžeta sagatavošanas procesā.2
Budžeta pieņemšanas process
Budžets ir valsts saimniecības plāns, kurā, pamatojoties uz pastāvošiem likumiem, paredzēti valsts ienākumi un izdevumi noteiktam saimnieciskam periodam – saimnieciskajam gadam. Mēdz pat teikt, ka budžets ir otrais svarīgākais likums aiz Latvijas Republikas Satversmes (Satversme).
Satversmes 66. pants nosaka, ka Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Kā atzinusi Satversmes tiesa, valsts budžeta sastādīšana un pieņemšana noris saskaņā ar varas dalīšanas, pilnīguma, saimnieciskuma un patiesuma principiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes