Tā kā 2026. gadā ir priekšā kārtējās Saeimas vēlēšanas, ir aktuāli detalizētāk aplūkot vairākus jautājumus tieši no tiesību viedokļa: pirmkārt, ko nozīmē mediju vārda brīvība un redakcionālā neatkarība atbilstoši medijus regulējošiem tiesību aktiem; otrkārt, kāds ir priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens un KNAB pilnvaras šo darbību uzraudzībā; treškārt, vai ir novelkama skaidra robeža starp redakcionālās neatkarības ietvaros paustiem viedokļiem un redakcijas pieņemtiem lēmumiem, no vienas puses, un priekšvēlēšanu aģitāciju, no otras puses.
1. Ievads
Pēdējā laikā mediju neatkarības un izteiksmes brīvības jautājumi kļuvuši arvien aktuālāki kā nacionālā, tā arī starptautiskā mērogā, kur virsrakstus pārņēma ziņas par atceltu izklaides raidījumu, balstoties uz tajā paustiem izteikumiem, kas neatbilst valsts politiskās vadības nostājai.1 Ņemot vērā, ka šī brīvība tiek uzskatīta par vienu no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem, šie notikumi pamatoti raisījuši plašu rezonansi gan pašu mediju vidū, gan arī sabiedrībā.
Latvijā viens no nesenākajiem gadījumiem, kas aktualizējis šos jautājumus, saistīts ar šogad notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kad sabiedrībā skaļi izskanēja jautājums: vai tiesību aizsardzības iestāžu jautājumi medijiem par iespējamu priekšvēlēšanu aģitāciju iejaucas vārda brīvībā un redakcionālajā neatkarībā?2 Proti, atbilstoši publiski paustajai informācijai pirms 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir vērsies vismaz pie diviem medijiem vai ziņu aģentūrām un aicinājis skaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas pilsētas un politiskās partijas, par kurām tiek veidotas publikācijas, kuras personas saskaņo satura veidošanas uzsākšanu un publikāciju, kas apmaksā satura veidošanu, kā arī vai plānots gatavot rakstus par citām politiskajām partijām un kāds ir to plānotais publicēšanas laiks.3 Mediju pārstāvji un Latvijas Žurnālistu asociācija šo pieprasījumu sakarā ir pauduši bažas par vārda brīvības un redakcionālās brīvības ierobežojumiem, kā arī norādījuši, ka šādu vēstuļu saņemšana varot radīt pārmērīgu mediju paškontroli un piesardzību, savukārt KNAB ir norādījis, ka informācijas pieprasījumu izsūtīšana dažādām personām ir ierasta priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzības sastāvdaļa, ko iestāde veic saskaņā ar tai Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām pilnvarām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes