Pagājušā gada decembrī Latvijas spēcīgākais tieslietu žurnāls “Jurista Vārds” piedzīvoja būtiskas pārmaiņas: sekojot informācijas laikmeta prasībām, redakcija mainīja gan drukātā formāta iznākšanas ritmu un veidu (no nedēļas žurnāla uz 144 lappušu biezu grāmatžurnālu reizi mēnesī), gan modernizēja portālu juristavards.lv (ieviesta iespēja operatīvu komentāru tūlītējai publicēšanai).
Lai nosvinētu “Jurista Vārda” atjaunotni, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) 2. decembrī pulcējās gan žurnāla veidotāji, gan publikāciju autori, gan redakcijas sadarbības partneri. Godinot Latvijas juridiskās preses senās tradīcijas, kuras mūsdienās turpina “Jurista Vārds”, LNB darbinieki bija sarūpējuši īpašu izstādi.
2. decembrī iznāca pirmais jaunā formāta “Jurista Vārds” – 144 lappuses biezs grāmatžurnāls, kas apjoma ziņā aizstāj līdzšinējos nedēļas žurnālus un iezīmē ne vien formas, bet arī satura novitātes. Turpmāk katrā “Jurista Vārda” laidienā būs lasāms redakcijas sagatavots aizvadītā mēneša tieslietu aktualitāšu apskats (svarīgāko notikumu, likumdošanas un tiesu prakses hronika), intervijas ar nozīmīgiem Latvijas un atvalstu tiesībniekiem, kā arī esejas, kas piedāvās tiesībpolitisku skatu uz norisēm mūsu valstī un pasaulē. Lasītājiem tiks piedāvāta informācija par jaunāko juridisko literatūru, akadēmiskās dzīves norisēm utt. Žurnāla satura lielāko daļu, protams, arī turpmāk veidos Latvijas ievērojamāko tiesību zinātnieku un praktiķu veidotas analītiskas publikācijas, kas aplūkos Latvijas tiesiskajai sistēmai svarīgus likumdošanas, tiesību doktrīnas un tiesību prakses jautājumus. Redakcija centīsies, lai katrā “Jurista Vārda” laidienā atspoguļotos pēc iespējas dažādas tiesību nozares un apakšnozares – no tradicionālajām krimināltiesībām un civiltiesībām līdz mūsdienās ļoti dinamiskajām tehnoloģiju tiesībām. Pēc iespējas tiks veidotas rakstu kopas, lai fokusētos uz konkrētiem tiesību jautājumiem. Decembra žurnālā tie bija pieci raksti, kas aplūkoja tiesas spriešanu ģeopolitisko norišu kontekstā, savukārt janvārī tie ir divi temati: personas datu aizsardzība (četri raksti) un administratīvo tiesību aktualitātes (četri raksti).
Kopumā “Jurista Vārda” jaunais formas un satura koncepts raksturojams ar trim sentencēm: Reaģē ātrāk! (operatīvi komentāri portāla juristavards.lv sadaļā JV+); Izproti dziļāk! (padziļināta problēmu analīze mēnešrakstā); Atrodi vairāk! (abonentiem nodrošināta pieeja Latvijā lielākajai juridisko publikāciju datubāzei portālā juristavards.lv ar vairāk nekā 20 000 oriģinālām vienībām).
Izstāde un atvēršanas svētki
“Jurista Vārda” jaunā dzīves posma svinīgā atvēršana 2. decembrī simboliski notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā – Gunāra Birkerta projektētajā “stikla kalnā”, kas atbilstoši Raiņa lugas “Zelta zirgs” vēstījumam liecina par to, ka vienmēr ir jābūt gatavam pārmaiņām un jātiecas augšup atbilstoši visiem zināmajai atziņai: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”
Žurnāla redakcija un visi svētku viesi tika īpaši pagodināti, jo tieši šajā dienā tika atklāta LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas darbinieču sarūpētā Latvijas juridiskās preses vēsturei veltītā izstāde. “Jurista Vārds” ar lepnumu turpina latviešu juridiskās preses tradīcijas, kas aizsākās pirms 145 gadiem, kad Māteru Juris sāka izdot pirmo šāda veida izdevumu – laikrakstu “Tiesu Vēstnesis“ (1880–1884). LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas vadītājas Ingas Vovčenko un viņas kolēģes Zanes Krūmiņas veidotā bibliotēkas krājuma tematiskā izlase “Juridiskā prese Latvijas tiesību telpā” bija apskatāma līdz šī gada 6. janvārim (tik īss laiks tāpēc, ka vairāki eksponāti bija ļoti seni, gaismas jutīgi un līdz ar to trausli). Izstāde secīgi atspoguļoja visu līdzšinējo Latvijas un latviešu juridiskās preses daudzveidīgo vēsturi: pirmsākumi 19. gadsimtā (“Tiesu Vēstnesis“, kā arī “Tiesu kalendārs 1894. gadam” un “Baltijas tiesu kalendārs”); profesionālā un plašai sabiedrībai adresētā juridiskā prese Latvijas Republikas neatkarības pirmajā periodā (“Jurists”, “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis”, “Rigasche Zeitschrift fūr Rechtswissenschaft”, “Cilvēka tiesības”, “Darba tiesības”, “Tautas tiesības” u.c.); juridiskā prese trimdā (“Tiesībnieks”, “Latviešu Juristu Raksti” u.c.) un okupētajā Latvijā; juridiskā prese pēc valstiskās neatkarības atgūšanas (“Likums un Tiesības”, “Administratīvā un kriminālā justīcija”, “Jurista Vārds” u.c.).
Izstādi atklāja LNB direktore Dagnija Baltiņa, uzteicot “Jurista Vārdu” par ieguldījumu Latvijas juridiskās preses tradīciju turpināšanā, latviešu rakstītā vārda, juridiskās valodas un “dziļās lasīšanas” ieradumu kopšanā, augstvērtīgu zināšanu izplatīšanu un kvalitatīvas informatīvās telpas nostiprināšanu Latvijā. Savukārt autoritatīvākā Latvijas juridiskās kultūras vēstures pētniece, Latvijas Universitātes profesore Sanita Osipova klātesošajiem atgādināja slaveno vācu tiesībnieka Rūdolfa Jēringa runu “Cīņa par tiesībām”, kas izskanēja 19. gadsimtā – dažus gadus pirms latviešu juridiskās preses sākotnes. Runas būtība: par jebkurām tiesībām gan tautām, gan indivīdiem ir jācīnās pašiem! Lai to darītu, ir nepieciešama pastāvīga piepūle. Arī žurnāla “Jurista Vārds” misija ir pastāvīga cīņa par Latvijas tiesiskās sistēmas uzlabošanu un katra Latvijas cilvēka tiesību aizstāvēšanu.
Svētku turpinājumā tika sumināta žurnāla redakcija un sveikti tie autori, kuru raksti tika publicēti pirmajā jaunā formāta laidienā. “Jurista Vārda” galvenā redaktore Dina Gailīte uzsvēra, ka pārmaiņu nepieciešamību ir noteicis laikmets, kad valda aizvien lielāka informācijas pārbagātība, bet tajā ir grūti orientēties. Lai “Jurista Vārds” spētu turpināt būt par kvalitatīvas profesionālās informācijas avotu un juridiskās domas centru arī pēc vairāk nekā 20 gadu darbības, tam bija jāmainās. Redakcija cer, ka jaunais formāts apmierinās lasītāju vajadzības gan pēc operatīvas informācijas (portāla sadaļa JV+), gan plašiem, analītiskiem materiāliem, kas paredzēti “dziļajai lasīšanai” un intelektuālai refleksijai un kas iznāks reizi mēnesī grāmatžurnāla formātā.
D. Gailīte sirsnīgi pateicās par darbu visiem, kas iecerēja un veica “Jurista Vārda” pārmaiņu procesus: redakcijas kolektīvam (Sannija Matule, Baiba Krauze-Krūze, Līga Lastovska, Paula Lipe, Uldis Krastiņš, Elīza Ķirķe), žurnāla izdevējam – “Latvijas Vēstnesim” (valdes locekle Ieva Viļuma, iepriekšējā vadītāja Daina Ābele) un tā darbiniekiem (Ilze Apine, Laura Nagle, Jānis Elmeris) un citiem.
Klātesošos uzrunāja žurnāla “Jurista Vārds” izdevēja – VSIA “Latvijas Vēstnesis” – valdes locekle Ieva Viļuma. Viņa norādīja, ka pārmaiņas ir kopīgs stratēģisks un tālredzīgs redakcijas un izdevēja lēmums, kas atbilst mūsdienu pasaulei un rāda, ka “Jurista Vārds” spēj pielāgoties informācijas aprites pārmaiņām, lai jaunos veidos turpinātu savu misiju – stiprināt juridisko domu Latvijā! Lēmums ir drosmīgs, jo maina divdesmit gadus ilgušo nedēļas žurnāla tradīciju, taču balstās uz redakcijas zināšanām par savu auditoriju. Lasītāju un autoru uzticība “Jurista Vārdam” ir būvēta desmitgadēm ilgi, piedāvājot kvalitatīvu un daudzpusīgu profesionālo diskusiju iespēju, un arī turpmāk kvalitāte un viedokļu daudzveidība būs šī preses izdevuma darbības pamats. Taču forma mainās laikam līdzi.
“Jurista Vārda” 2. decembra laidiens tika svinīgi atvērts, uz kopīgu foto pulcējoties tajā publicēto rakstu autoriem, kas bija varējuši klātienē ierasties uz svētku pasākumu. Viena no tiem – Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina atzina, ka žurnālu var raksturot ar trim vārdiem – kvalitāte, uzticamība un degsme. Un vēlēja redakcijai arī turpmāk sekot savam moto: “Jurista Vārds” – labs un vēl labāks!