ŽURNĀLS Atsaucoties uz publicēto

Ievads

Šī eseja ir tapusi, sajūtot atbildību par apsolījumu izteikties plašāk un piemērotākā formātā, piedaloties dinamiskā patiesi vērtīgu pārdomu apmaiņā par Vinetas Bei rakstu “Konkurences jomā Eiropas Savienības tiesību piemērošanu neviens vēl nav atcēlis”.¹ Šajā esejā pievērsīšos minētajā rakstā izteiktajai tēzei par to, ka Senātam, izskatot lietu Nr. SKA-170/2025, bija jāuzdod jautājums Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Minētajā lietā Senāts atzina, ka no konkurences pārkāpuma lietā izmantojamo pierādījuma kopuma ir jāizslēdz sarunu audioierakstu atšifrējumi, kas iegūti operatīvās sarunu noklausīšanās ietvaros, jo Latvijas tiesībās nebija tiesību normas, kas atļautu šādu materiālu izmantošanu pierādīšanā administratīvajā procesā.

Esejā pievērsīšos Līguma par Eiropas Savienību darbību (turpmāk – LESD) 267. panta interpretācijai, vispirms īsi atstāstot prejudiciālā nolēmuma procedūras (turpmāk – PNP) dogmatisko EST judikatūrā atspoguļoto “ideālo formu” un PNP mērķi. Tad aplūkošu četras tendences, kas caurvij teorētiski pragmatisku risinājumu meklēšanu PNP īstenošanas gaitā identificētām praktiskām problēmām un konstitucionāliem aspektiem. Ņemot vērā šīs tendences, dziļāk aplūkošu PNP procesuālo regulējumu un EST jurisdikciju. Tad pamatošu apgalvojumu, ka arī ārpus zināmajiem izņēmumiem no LESD 267. pantā paredzētā pienākuma no EST judikatūras pastāv salīdzinoši skaidri identificējama situācija, kurā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts tiesai, kuras nolēmumi nav pārsūdzami, ir rīcības brīvība (vērtējuma iespējamība) izvēlēties šādu lūgumu neiesniegt jeb, izsakoties netehniski un neprecīzi, pastāv vēl viens de facto izņēmums no LESD 267. panta pienākuma.

Lai eseju padarītu nedaudz interesantāku, viscaur tai argumenta stāstu izklāstīšu ar laulības analoģiju, kas, vismaz man, ir pārsteidzoši informatīva, jo EST un dalībvalstu tiesu sadarbība ir salīdzināma ar laulības dinamiku, kuras līkloči rada universālas un paaudžu paaudzēs risinātas kaislības, tāpat kā aprakstītā PNP problemātika. Tāpat kā laulības dzīvē sākotnēji izsapņotie ideāli saskaras ar realitātes diktētu pragmatismu.

Saderināšanās

Saderināšanās parasti asociējas ar “rozā briļļu perioda” aforismu, kurā abi partneri redz viens otra ideālās versijas un uz kopdzīves nākotni raugās no perspektīvas, ka nekas nav neiespējams un sadzīve vienmēr būs brīnišķīga. Šī ideja labi raksturo atziņas par PNP jābūtību un skaistajiem mērķiem. Atbilstoši ES tiesību sistēmas un ES dalībvalstu tiesību sistēmu pienākumu sadalei dalībvalsts tiesas piemēro ES tiesības,² tādējādi iekļaujoties ES kopējā tiesu sistēmā.³ Šī doma atkārto, no vienas puses, starptautiskajās tiesībās pazīstamo teoriju par dédoublement fonctionnel.⁴ Tā arī, no otras puses, uzsver ES tiesību “īpašo” raksturu, kas tās atšķir no starptautiskajām tiesībām,⁵ un to var aplūkot kā juridiskā federālisma izpausmi.⁶ Divas patstāvīgas institūcijas – EST un ES dalībvalsts tiesa vienojas saliedētā saderībā, kurā abas cenšas īstenot vienu un to pašu mērķi, dialoga ceļā izrunājot un pārrunājot dažādos šķēršļus, kas tām tiek mesti priekšā, lai īstenotu decentralizēto ES tiesību piemērošanu. Turklāt Jans Zglinskis (Jan Zglinski) uzsver, ka jaunāko notikumu, proti, tiesiskuma krīzes, gaismā šis koncepts attīstīts tālāk.