ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Maijs 2005 /Nr.18 (373)

Iestādes rīcības brīvība un lietderības apsvērumi
4 komentāri

Iestādes rīcības brīvība un lietderības apsvērumi

Dipl.iur. Māris Baltais, Konkurences padomes Lietvedības un metodoloģijas daļas vadītājs

BALTAISMARIS.PNG (91429 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Administratīvā procesa likumā noteikto lietderības apsvērumu pareiza izdarīšana, to atklāta un argumentēta pamatošana, pieņemot pret personu1 vērstus nelabvēlīgus lēmumus, ir viena no valsts pārvaldes nopietnākajām problēmām. Tiesību normas un publisko tiesību principi, kas uzliek pienākumu noteiktos gadījumos izdarīt lietderības apsvērumus un regulē to izdarīšanas kārtību, joprojām ne vienmēr tiek konsekventi un juridiski korekti ievēroti.
Viens no iemesliem, kādēļ nav panākta apzinīga racionālu lietderības apsvērumu izdarīšana katrā gadījumā, kad tas obligāti nepieciešams, ir tiesību piemērotāju juridiskās domas teorētiskais vājums, demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem pagaidām vēl neatbilstoša lietderības apsvērumu būtības un nozīmes juridiskā izpratne jeb, citiem vārdiem, nepietiekama juridiskā un “demokrātiskā” kvalifikācija, nespēja juridiski korekti apieties ar varu. Izpratne par to, kas ir demokrātija valsts pārvaldes kontekstā, daudziem ierēdņiem diemžēl vēl ir fragmentāra. Nevar cerēt, ka bez šīs izpratnes ir iespējama labas valsts pārvaldes demokrātiska funkcionēšana.
Raksta mērķis ir koncentrētā veidā izteikt viedokli par rīcības brīvības izmantošanas un lietderības apsvērumu izdarīšanas tiesiskajiem un faktiskajiem aspektiem un tādējādi, iespējams, veicināt juridiskās domas attīstību šai jomā, mudināt valsts pārvaldes darbiniekus konsekventi un apzināti izdarīt racionālus lietderības apsvērumus, pieņemot pret personu vērstus nelabvēlīgus lēmumus.

Valsts un personas attiecību raksturs

Valsts ir sabiedrības organizācijas forma. Valsts pārstāv sabiedrības intereses un realizē sabiedrības pārvaldi tās vārdā. Sabiedrības intereses tiek pastiprināti aizsargātas, lai nodrošinātu sabiedrības un tādējādi arī valsts pastāvēšanu. Sabiedrības pastāvēšanai nepieciešams, lai sabiedrība kā tāda valdītu pār tās sastāvdaļu – indivīdu, lai sabiedriskās intereses valdītu pār privātajām interesēm. Privātās intereses tiek pakļautas vai ierobežotas sabiedrības interešu nodrošināšanai. Privātās intereses ir kā fiziskām personām, tā arī juridiskām personām, kad tās darbojas privāto tiesību jomā.
Tomēr demokrātiskas valsts un sabiedrības virskundzības vara nedrīkst būt absolūta, tas ir, brīva no saistībām, neierobežota. Svarīgākais faktors, kas nosaka šīs varas robežas un tās izmantošanas leģitimitāti, ir demokrātiskas valsts darbības principu un līdzekļu atbilstība sabiedrības interesēm.
Personas tiesības un leģitīmās intereses var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai valsts (sabiedrība) varētu pastāvēt un attīstīties. Tiktāl personai ir jāklausa valstij un jāpakļaujas tās rīkojumiem. Tātad starp valsti un personu pastāv pakļautības (subordinācijas) attiecības.2 Tiesisko attiecību dalībnieki atrodas it kā pakārtoti viens otram. Šīs attiecības regulē publiskās tiesības. Publiskās tiesības ir speciālās (izņēmuma) jeb ekskluzīvās tiesības valstij. Publiskajās tiesībās tiek apmierināta valsts interese. Galvenais publisko tiesību uzdevums ir radīt un ierobežot valsts pilnvaras, kuras tā var un kuras tai ir jāīsteno. Publiskās tiesības ne tikai pamato valsts pilnvaras, nosaka to robežas un piešķir vienpusējas tiesības īstenot pilnvaras attiecībā uz personām, bet arī uzliek valsts pārvaldes institūcijām kā publiskās pārvaldes centrālajam posmam ievērojamus pienākumus un lielu atbildību.3
Administratīvās tiesības ir tā publisko tiesību nozare, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas. Viena no atbildīgākajām valsts pārvaldes funkcijām ir valsts pārstāvēšana attiecībās ar personu. Tiesiskās attiecības starp valsti un personu ir administratīvo tiesību kā publisko tiesību kodols. Administratīvo tiesību galvenais uzdevums ir ne tikai būt par valsts pārvaldes organizatorisko instrumentu, bet arī regulēt varas izmantošanu un kontroli.4
Pastāvot pakļautības attiecībām, publiskā vara attiecībā uz personu tiek realizēta, valstij uzspiežot savu gribu. Vara tiek izmantota vienpusīgi. Valsts pārvaldes iestādes rīcība nav atkarīga no personas piekrišanas.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tiesnese
19. Maijs 2005 / 13:07
0
ATBILDĒT
Rakstu uzskatu par pēdējā laikā vienu no visvērtīgākajām publikācijām "Jurista Vārdā" administratīvā procesa tiesību normu piemērošanas jautājumos. Faktiski publikācija ir kā palīglīdzeklis ierēdņiem - skaidrojums kā tiesiski rīkoties situācijā, kad rīcības brīvības robežās jāizdara lietderības apsvērumi, izdodot adresātam nelabvēlīgu aktu. Rakstā analizētie jautājumi ir ļoti aktuāli.
Ierēdnis
17. Maijs 2005 / 10:57
0
ATBILDĒT
Teicams, rūpīgi pārdomāts un beidzot patiesi vērtīgs, praktisks raksts ierēdņiem! Paldies autoram!
Roste
17. Maijs 2005 / 10:37
0
ATBILDĒT
Ož pēc plaģiāta.
Joko
17. Maijs 2005 / 10:27
0
ATBILDĒT
Pavāji. Varēja jau arī iztikt bez Levita promitīvas konspektēšanas. Dažas kļūdas ir vienkārši bērnišķīgas - ir nevis administratīvs akts, bet gan admninistratīvais akts, ir nevis fizsiskas un juridiskas personas, bet gan fiziskās un juridiskās personas, ir nevis diskrēts (slepens, neizpaužams), bet gan diskrecionārs (rīcības brīvība, izvēles brīvība, rīcības izvēles brīvība).
visi numura raksti
Informācija
Tiesneši pulcējas gadskārtējā konferencē
Piektdien, 13. maijā, notika gadskārtējā Latvijas tiesnešu konference, kurā ziņojumus par tiesu sistēmas attīstību sniedza tieslietu ministre Solvita Āboltiņa un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.
Anrijs Kavalieris
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai kriminālistika ietilpst juridiskajā zinātnē
Latvijā, tāpat kā praktiski visās Austrumeiropas valstīs1 kriminālistika mūsdienās tiek gandrīz viennozīmīgi uzskatīta par vienu no juridiskās zinātnes apakšnozarēm. Pie tam mūsu valstī šādam uzskatam ir pat tiesisks pamats, jo ...
Jānis Pleps
Informācija
Iemūžina norises Juridiskajā koledžā
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Teleoloģiskā redukcija
Teleoloģiskā redukcija ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis aizklāto robu konstatēšanai un aizpildīšanai.2 Aizklāts likuma robs ir likuma nepilnība, kas izpaužas kā tiesību normas teksta vārdiskās izpausmes neatbilstība ...
3 komentāri
Tiesību prakse
Par pašvaldības lēmumu apstrīdēšanu
AUTORU KATALOGS