- Sākšu ar jautājumu pieļāvuma formā - ja Eiropas konstitūcijas projekts tomēr stātos spēkā, kaut arī šobrīd tas vairs nešķiet īpaši reāli, vai tas atrisinātu kādas līdz šim pastāvējušas juridiskas problēmas Eiropas Savienības (ES) ietvaros? - Manuprāt, svarīgākie juridiskie jaunievedumi, ko piedāvāja projekts, bija cilvēktiesību jomā. Šobrīd ES institūcijas izdod tiesību aktus, kas var ierobežot indivīdu tiesības, taču nav institūcijas, kura būtu tiesīga izvērtēt šo aktu likumību kopumā, kā arī šo aktu iespaidu uz cilvēktiesībām. Piemēram, šobrīd tiek attīstīta sadarbība starp ES dalībvalstīm krimināltiesību jomā, ieviests ES vienotais apcietināšanas orderis, kas tiešā veidā skar indivīda tiesības, bet nav neatkarīgu institūciju, kas izvērtētu šī institūta atbilstību ES dibināšanas aktiem un cilvēktiesībām.
LL.M. Ričards Krovs (Richard Crowe), Eiropas Tiesību akadēmijas Eiropas publisko tiesību nodaļas vadītājs, intervijā “Jurista Vārdam”
Foto: no ERA arhīva |
– Sākšu ar jautājumu pieļāvuma formā – ja Eiropas konstitūcijas projekts tomēr stātos spēkā, kaut arī šobrīd tas vairs nešķiet īpaši reāli, vai tas atrisinātu kādas līdz šim pastāvējušas juridiskas problēmas Eiropas Savienības (ES) ietvaros?
– Manuprāt, svarīgākie juridiskie jaunievedumi, ko piedāvāja projekts, bija
cilvēktiesību jomā.
Šobrīd ES institūcijas izdod tiesību aktus, kas var ierobežot indivīdu tiesības,
taču nav institūcijas, kura būtu tiesīga izvērtēt šo aktu likumību kopumā, kā
arī šo aktu iespaidu uz cilvēktiesībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes